Kārlis Hūns

4. Galvenokārt strādājis eļļas un akvareļa glezniecības tehnikās, iemīļotie sižeti ir vēsturiski notikumi, portreti, ainavas un tautas tipāži. Darbs Olimpiskās spēles tika uzgleznots, kamēr Kārlis vēl studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēc manām domām Kārļa pats slavenākais darbs ir Jaunā čigāniete, kas apskatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

5. 1870.g. Hūns dzīvoja Normandijā (Francijas ziemeļos) un Briselē. 1871.g. Kārli ievēlēja par Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesoru un vēsturiskās un portreta klases vadītāju. Pēdējajā dzīves posmā Hūns nepārtrauca sakarus ar dzimteni, 1872.g. gleznoja Latvijas ainavas un latviešus. 1874.g. saslima ar tuberkulozi, taču neskatoties uz to, turpināja gleznot. 1875.g. ārstējās Lielvārdē. Kārlis nomira 1877. g. 28. janvārī Davosā, Šveicē. Viņš tika apglabāts, pēc paša vēlmes, Madlienas kapsētā. (labajā pusē- Kārļa portrets, kas tapis pēc viņa nāves 1878.g., portreta autors ir Ivans Kramskojs)
…