Kārlis Ulmanis
(1877 – 1942)
Ceturtais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ir dzimis 1877.gada 4.septembrī
Dobeles apriņķa Udzes pagasta (vēlāk Bērzmuižas, tagad Bērzes pagasts) Pikšu mājās, kur saimniekoja viņa tēvs Indriķis ar sievu Lizeti.
Pirmo izglītību ieguva Bērmuižas pamatskolā, vēlāk Jelgavas Aleksandra skolā un Jelgavas reālskolā, no kuras izstājās 1896.gadā.
Tajā pašā gadā dodas uz Austrumprūsiju mācīties piensaimiecības kursos Tapiavas Piensaimniecības skolā.
1897.gadā strādā par pienotavas vadītāju Rīgā,
1902.gadā kopā ar J.Bergu vada piensaimniecības kursus Bērmuižā.
No 1902.-1903.gadam studē Šveices Federālajā politehnikumā Cīrihē.
No 1903.-1905.gadam studē lauksaimniecību Leipcigas Universitātes Lauksaimniecības institūtā, vienlaikus Latvijā vadot vairākas piensaimniecības kursu programmas
1905.gada 21.decembrī par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā tiek arestēts un nosūtīts uz Pleskavas cietumu.
1906.gadā atbrīvots no apcietinājuma,
1907.gada pavasarī izceļo uz Ņujorku (ASV). Studē lauksaimniecību vairākās ASV koledžas tipa mācību iestādēs, kļūst par saimniecisku uzņēmumu vadītāju un Nebraskas universitātes lektoru.
Kad 1913.gada martā Krievija izsludina amnestiju 1905.gada revolucionāriem, K.Ulmanis atgriežas Latvijā un strādā par agronomu Baltijas Lauksaimnieku biedrībā Valmierā, par instruktoru Rīgas Lauksaimniecības centrālkomitejā
1914.-1916.gadam - par Baltijas lauksaimnieku biedrības žurnāla "Zeme" redaktoru.
1916.gadā tiek ievēlēts Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas valdē.
1917.gada martā tiek ievēlēts Vidzemes pagaidu zemes padomē, aprīlī - par Vidzemes guberņas pagaidu komisāra vietnieku. Piedalās Latvijas Zemnieku savienības dibināšanā.
1918.gada 17.novembrī tiek ievēlēts par Latvijas Tautas Padomes Ministru prezidentu. 18.novembrī Tautas Padome K.Ulmanim uztic sastādīt Ministru kabinetu. No 18.novembra līdz 19.decembrim - Zemkopības ministrs. …
