Kā jau visi zinām ķīmiju var sadalīt divās lielās daļās - neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. Runājot par kaučuku uzmanība ir jāpievērš organiskajai ķīmijai. Kaučuku izmantojam arī mūsu dzīvē, sākot ar ikdienu – mājsaimniecības precēs, apģērbos, apavos līdz pat plašākam mērogam – transportlīdzekļu riepām, medicīnā, elektrotehniskajā rūpniecībā, radio rūpniecībā, lidmašīnu un kuģu būve u.t.t.
Protams ir arī negatīvās puses - riepām degot, rodas kaitīgais sēra dioksīds. Pilnīgi nesadedzis kaučuks veido savienojumus, kas ir bīstams elpošanas ceļiem, kairina gļotādas un var būt pat slimības cēlonis. Pēc svētkiem visi degšanas produkti atgriežas pie mums kā skābie lieti.
Dienvidamerikā indiāņi jau 11.gs. rituāla bumbas spēlei izmantoja kaučuka bumbas. Indiāņu valodā caoutechouc nozīmē koka asaras. Eiropā kaučuks nonāca pēc Kolumba ceļojuma uz Ameriku. Rūpnieciski dabisko kaučuku sāka izmantot Č. Makintošs 1839. gadā Anglijā, izgudrodams ūdennecaurlaidīgu audumu, no kura izgatavoja lietusmēteļus. Bijušajā Padomju Savienībā, kur ekonomiskās blokādes rezultātā nebija iespējams iebūt dabiskās izejvielas un ļoti aktuāla bija sintētiskā kaučuka ieguve, laikā no 1927. līdz 1932. gadam krievu zinātnieks S.Ļebedevs izstrādāja butadienkaučuka ieguves metodi, butadiēnu iegūstot no etilspirta.…