No visiem mākslas veidiem savu dzimšanas dienu var svinēt tikai tehnikas laikmeta bērns – kino. 1895. gada 28. decembrī Parīzē notika pirmais kinoseanss. Franču inženieriem brāļiem Limjēriem bija izdevies īstenot daudzu izgudrotāju sapni – padarīt kustīgo pagājušo gadsimta vidū izgudroto fotogrāfiju, kuras rašanās arī bija iespējama tikai uz noteikta tehnikas attīstības līmeņa. Kino izcelsme no fotomākslas sevišķi uzskatāma, kad uz ekrāna sastingst tā sauktais stopkadrs, kas būtībā ir fotoattēls.
Kino vēsture Latvijā ir tikpat sena, kā citās lielas kultūras valstīs - tajā pašā 1895. gadā, kad brāļi Limjēri pirmoreiz demonstrēja publikai savu brīnumaino izgudrojumu, sabiedējot nervozākas dāmas ar stacijā pienākošo vilcienu, arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā parādījās tā sauktās “miglas bildes”, un tas notika krietni vien ātrāk nekā Berlīnē vai Ņujorkā.
Ir zināms, ka kādreiz Liepājā slavens fotogrāfs – profesors E.Grencings, kura studija atradās Graudu ielā (ēka nav saglabājusies), no kāda ārzemju ceļojuma atveda "Pathe" firmas kinokameru, ar kuru bija paredzēts uzņemt vietējo hroniku. Tas bija jau pēc 1910. gada. Valda uzskats, ka tā ir bijusi pirmā un ilgu laiku vienīgā kinokamera Liepājā. E.Grencings kinokameru uzticēja savas fotostudijas audzēknim – tolaik vēl nevienam nepazīstamam Liepājas jauneklim. Paies gadi, un šo jaunekli pazīs pat tālajā Meksikā; kopā ar savu līdzgaitnieku, Rīgā dzimušo kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, viņš rādīs filmu, kuru vēlāk iekļaus simts visu laiku labāko pasaules filmu sarakstā "Bruņukuģis "Potjomkins"". Tas bija Eduards Tisē, kam profesors Grencings uzticēja savu kinokameru. …