Polifonās daudzbalsības vietā stājas homofoni harmoniska daudzbalsība, vieglāk uztverama nekā polifonija, jo skaidri atšķirama melodija un pavadījuma balsis, turklāt pavadījumā parasti tiek izmantoti tikai vienkāršākie galveno pakāpju akordi.
• Daudzās klasiskajās kompozīcijās noteicošā loma ir izteiksmīgai melodijai ar viegli iegaumējamām intonācijām.
• Tēmām raksturīga spraiga ritmika, kas sakņojas tautas deju, dziesmu un marša žanros.
• Tēmu veidojuma pamatā bieži ir kvadrātiska astoņtaktu perioda forma ar skaidru dalījumu motīvos, frāzēs, teikumos, šādā formā ir daudzas tautas melodijas ( vācu, austriešu, čehu, slovāku, arī latviešu ).
• Plaši sastopamas tipveida formas, piemēram, rondo, variācijas, trijdaļu formas ar reprīzi, sonātes forma. Klausītājam, kurš zina šo formu shēmas, modeļus un pamatprincipus, vieglāk izsekot arī jauna, nepazīstama skaņdarba attīstībai.
…