Emo ir jaunākā no pusaudžu subkultūrām. Īpaši tuva 13 – 19 gadus veciem jauniešiem, kas cenšas izcelties ar ekstravagantu grimu, melnām un rozā drēbēm, pīrsingiem. Emo ir bērni, kuriem negribas pieaugt. Melnā krāsa aizsargā, bet rozā vēsta, ja iekšēji viņi joprojām ir nevainīgi, sentimentāli un ļoti bērnišķīgi. Šie jaunieši samērā vēlu izmēģina seksuālas attiecības, viņi nav gatavi sastapties ar reālās pasaules izaicinājumiem. Vismaz šobrīd vēl ne.
Emo kultūras pamatprincips - emociju izrādīšana. Emo raksturīga pašizpausme, pretošanās netaisnībai, emocionāla pasaules uztvere, romantisms, cēlas, tīras mīlestības jūtas. Lielākoties emo ir jūtīgs, viegli ievainojams, depresīvs cilvēks. Šīs īpašības izveidojušas emo stereotipu kā raudulīgu puisi vai meiteni. Dažkārt emo salīdzina ar gotiem, jo abām šīm kustībām ir līdzīgas iezīmes - nāves romantizēšana, depresivitāte, melnās krāsas izvēle apģērbā. Emo kultūras pētnieki secinājuši, ka šīs kultūras pārstāvjiem ir liela nosliece uz pašnāvību.
Emo stilam raksturīgas melodiskas, romantiskas, nostaļģiskas, liegi skumjas kompozīcijas, ekspresīvi dziesmu teksti, kas vērsti uz cilvēku, viņa emocijām un pārdzīvojumiem. Īpaši populārs šis stils kļuva 2000. gadu sākumā. Emo savu lielāko popularitāti sāka gūt 2000. gadu sākumā, kad žanrs parādījās popkultūrā ar poppanka grupu Jimmy Eat World un dashboarding un apakšžanra screamo parādīšanos.
