Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Krievijas Federācija pēc teritorijas platības ir lielākā valsts pasaulē. Tā atrodas gan Eiropas, gan Āzijas daļā. Krievijai ir gara jūras un sauszemes robeža ar daudzām Eiropas un Āzijas valstīm. Kopējais robežas garums ir 59 000 km (19 000 km sauszemes robeža un 40 000 km jūras robeža). Visgarākā robeža tai ir ar Kazahstānu. Latvijas un Krievijas robežas garums ir 250 km. Krievijas krasta līnija ir daudzu līču izrobota, un to apskalo triju okeānu jūras. Tālu jūrās iesniedzas pussalas, ir daudz salu. Krievijai pieder Kaļiņingradas apgabals, kas ir nošķirts no pārējās valsts teritorijas. Tas ir iegūts pēc uzvaras pār Vāciju Otrajā pasaules karā.
Klimats mainās ziemeļu-dienvidu virzienā, un tam atbilstoši mainās arī augājs, augsne un dzīvnieku pasaule. Krievijas ziemeļos plešas arktiskie tuksneši, dienvidu virzienā cita citu nomaina tundra, mežatundra, mežu zona, mežastepe, pustuksneši, un subtropu dabas zona.
Dabas apstākļi
Krievija atrodas galvenokārt mērenā klimata joslā. Tomēr klimata rādītāji ievērojami atšķiras rietumu daļā, kur valda jūras klimats, un mēreni kontinentāls klimats un austrumu daļa, kur ir tipiski kontinentālā klimata apgabali.
Klimats mainās arī ziemeļu – dienvidu virzienā. Ziemeļu piekrastē atrodas tundras zona. Ziemā te valda sals, ledains vējš un arī polārā nakts. Dienviddaļā raksturīgi neregulāri nokrišņi, sausumu periodi, putekļu vētras (burani), karstie sausvēji, kas izkaltē zaļos augus.
Valsts Eiropas daļa atrodas galvenokārt mežu zonā. Pašos ziemeļos raksturīga tundra, kuru nomaina skujukoku meži jeb taiga un tālāk uz dienvidiem-plašā jaukto mežu zona. Tuvāk Ukrainas robežai sākas mežastepe un stepe ar auglīgām melnzemes un kastaņbrūnām augsnēm.
Urālu kalni ir dabiska robeža, kas nošķir valsts R un A teritoriju ar atšķirīgiem dabas apstākļiem. Krievijas Eiropas daļa atrodas galvenokārt Austrumeiropas līdzenumā. Tam raksturīgs mēreni kontinentāls klimats, kas pakāpeniski kļūst siltāks D virzienā. Ieplūstot mitrajām gaisa masām no Atlantijas okeāna, Krievijas Rietumu rajoni ir bargāki ar nokrišņiem. Ziema nav tik barga, bet vasara ir vēsāka nekā Austrumu rajonos. Klimatu ietekmē ari aukstās arktiskās gaisa masas, kas reizēm iekļūst tālu Dienvidos un krasi pazemina gaisa temperatūru.…
