Dzimis Ārlavas pagasta Vecjunkuros zemnieku ģimenē.
Mācījies Sasmakā (tagadējā Valdemārpils), Pūņu muižas skolā un Lubezeres draudzes skolā līdz 1840. gadam.
Vēlāk bijis mājskolotājs Sasmakā, pēc tam Rundālē strādājis par pagasta skrīvera (rakstveža) palīgu, bet rakstvedis – Lielbērstelē un Ēdolē.
1848. gadā izveido pirmo latviešu publisko bibliotēku.
Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854.g.). No 1854.–1858.g. studēja valststiesības un tautsaimniecību, vēsturi un filoloģiju Tērbatas universitātē (tagadējā Tartu Universitāte, dibināta 1632.g.). Pie savām studenta istabas durvīm viņš ar lepnumu piestiprināja vizītkarti ar piebildi “latvietis”.
Kopā ar Krišjāni Baronu un Juri Alunānu organizēja latviešu studentu vakarus.
Publicējis rakstus, kuros uzstājās pret vācu muižnieku privilēģijām un feodālo iekārtu.
Pēc universitātes beigšanas (1858.g.), strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburg Zeitung” līdzstrādnieks. Vēlāk arī „Pēterburgas avīžu” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors). “Pēterburgas Avīzēs” Krišjānis Valdemārs uzsvēra, ka latviešiem vajadzīgas trīs lietas: pirmām kārtām skolas, otrām kārtām skolas un trešām kārtām skolas. …