1. gadsimta vidū Romas impērija pārdzīvoja visai asu krīzi, kas skāra arī provinces. Romiešus padzina no Jeruzalemes un Palestīnas. Palīgā tika aicināti diasporas jūdi, kuru vidū bija izplatījušies pravietojumi par Dieva dēla - Mesijas atnākšanu. (“Sv. Jāņa Atklāsmes grāmata”.)
Kristietības mitoloģiskais skaidrojums galīgi izveidojās ap 2. gadsimta vidu un nemainīgs ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Tas ir arī visu kristīgo reliģiju atzarojumu pamatā. Agrīnās kristiešu kopienas sākotnēji veidojās no pilsētu iedzīvotāju zemākajiem slāņiem - vergiem, brīvlaistajiem utt.
Parasti viņi sapulcējās citiem slēgtās vietās - ārpilsētas mājās, kapličās, pazemes kapenēs - katakombās. Viņi dziedāja himnas Kristum, lasīja par viņa dzīvi.. Viņu ceremonijas noslēdzās ar mielastu. Tajā bija baltmaize un ar ūdeni atšķaidīts vīns. Šādu kopienu vadīja īpaši izvēlēts vecākais - prezbiteris, bet viņam palīdzēja - diakoni.
…