Kukaiņi, to uzbūve un īpatnības

Uzbūve
Pieauguša kukaiņa ķermenī var izdalīt trīs daļas: galvu, krūtis un vēderu. Galvas priekšpusē izvietoti mutes orgāni. Tie var būt ar grauzējtipa (taisnspārņiem, prusakiem, vabolēm), laizītāj-grauzējtipa (plēvspārņiem - bitēm, kamenēm), laizītājtipa (vairumam mušu), sūcējtipa (tauriņiem) un dūrēj-sūcējtipa (odiem).
Galvas virspusē atrodas antenu jeb taustekļu pāris, kas pēc savas formas var būt diezgan daudzveidīgas. Taustekļi kalpo galvenokārt kā ožas un taustes orgāni, tādēļ uz tiem izvietoti daudz receptoru, kas uztver dažādus kairinājumus.
Galvas sānos ir izvietotas divas lielas saliktās acis (fasetacis), starp kurām var atrasties arī vairākas atsevišķas actiņas. Fasetacis sastāv no daudzām atsevišķām omatīdijām.
Tā rezultātā rodas mozaīkveida redze, t.i., attēls veidojas no daudziem sīkiem attēliem, kuri apvienojas mozaīkā.
Atkarībā no kukaiņa dzīvesveida, omatīdiju skaits var būt ļoti atšķirīgs. Īpaši augsts tas ir plēsīgo un lidojošo kukaiņu acīs (spārēm līdz pat 28000 omatīdiju katrā acī), bet krēslas un augsnes kukaiņiem šis skaits ir pavisam neliels (skudrām tās var būt tikai 8-9 vienā acī). Kukaiņu krāsu uztvere ir stipri atšķirīga no cilvēka, jo to acis labi spēj uztvert spektra īsos viļņus, tai skaitā arī ultravioletos. Savukārt vienkāršās acis jeb actiņas spēj uztvert polarizētu gaismu un gaismas intensitāti, bet nespēj dot skaidru attēlu. …