Kurzemes plānošanas reģions

Plānošanas reģiona struktūra
SVID analīze
Stiprās puses
Latvijā garākā atklātās - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla, divas lielas starptautiskas, neaizsalstošas ostas – Ventspils un Liepāja.
Tranzīta un pārstrādes nozaru augstais īpatsvars.
Relatīvi stabila demogrāfiskā situācija
Salīdzinoši augsts IKP uz vienu iedzīvotāju

Augsts iedzīvotāju kultūras līmenis un stipras sadzīves tradīcijas.
Novietojums starp Rīgu kā attīstības centru un Baltijas jūru, kā attīstības telpu.
Liepājas un Ventspils augstskolas.
Kurzemi šķērso nozīmīgi transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi)

2. Vājās puses
Reģions kā nomale valsts iekšienē. Liels attālums no valsts aktīvākajiem reģioniem.
Piejūras zonā slikta zemes auglība.
Ostu darbība atkarīga no ārējiem faktoriem, jo kalpo kā tranzītostas. Ostu un reģionālās ekonomikas orientācija uz nestabiliem sektoriem.
Zema aktivitāte potenciālos attīstības sektoros.

3. Iespējas
Atdzīvināt rūpniecību reģionā, piedāvājot potenciālajiem investoriem bijušo rūpnīcu teritorijas.
Tranzītreģiona kā saiknes starp Rietumiem un Austrumiem attīstība.
Iespēja attīstīt alternatīvo un tradicionālo enerģijas ražošanu (vēja enerģija, koģenerācijas stacija).
Latvijas – Lietuvas robeža - iespējas pārrobežu sadarbības attīstībai.

4. Draudi
Nelabvēlīgas izmaiņas starptautiskajos tirgos un politikā (ES politikā, ES – Krievijas attiecībās).
Reģiona ostu savstarpēja konkurence. Reģiona šķelšanās - Liepājas un Ventspils savstarpējā konkurence.
Uzņēmēju savstarpējas sadarbības trūkums.
Nevienmērīga teritorijas attīstība, kas rada nelīdzsvarotu slodzi uz dabas resursiem un infrastruktūru.


…