Laiki literatūrā

Laiks un telpa
Pasaule eksistē laikā un telpā.
Laiks rit vienā virzienā, ir neatgriezenisks un mūžīgs.
Laiks un telpa eksistē organiskā vienībā, šo vienību sauc par hronotopu.
Laika iezīmes atklājas telpā un telpa tiek apjēgta laikā.
Laiks ir no telpas neatdalāma dimensija.

“Laiks ir tas, kas neļauj visam notikt vienlaicīgi. Telpa ir tā, kas neļauj visam notikt ar mani.” (Džons Ārčibalds Vīlers)

Laika izpausmes
Hronoloģiskais (vēsturiskais, lineārais) laiks – notikums seko notikumam virzībā no pagātnes caur tagadni un nākotni.
Mītiskais (cikliskais, mūžīgais) laiks – pakļauts dabas ritmiem, gadalaiku maiņai, saistīts ar atkārtojumu.
Psiholoģiskais jeb subjektīvais laiks – saistīts ar cilvēka individuālo laika izjūtu, kas neatbilst objektīvajam laikam.

Hronoloģiskais laiks
Tas ir laiks, kad notikumi risinās secīgi – viens pēc otra.
Vakar, šodien, rīt.
Pēc sekundēm nāk minūtes, pēc minūtēm nāk stundas utt., laiks kustas uz priekšu, mēs to nevaram ietekmēt.
Tas virzās no pagātnes uz nākotni, ietverot sevī tagadni.

…