Kas ir arheoloģiskie tērpi?
Latviešu tautas tērpus iedala arheoloģiskajos un etnogrāfiskajos. Par arheoloģiskajiem tērpiem un rotām uzskata atradumus, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos un kapu vietās (kapu laukos) un rekonstruēti. Svarīgi pieminēt, ka mirušo apbērešana, jeb bedības bija viens no svarīgākajiem dzīves notikumiem, tādēļ mirušos apbedīja svētku drēbēs, kas bija bagātīgi rotātas ar bronzas rotām. Arheoloģiskie tērpi attiecināmi uz 7.- 13. gs., kad Latviju apdzīvoja baltu ciltis un smugri- lībieši.
Kas ir tradicionāls tautas tērps?
Par tradicionālo tautastērpu sauc zemnieku apģērbu, kas ir veidojies un attīstījies daudzu gadsimtu gaitā un pastāvējis līdz 19.gadsimta vidum, kad to nomainīja pilsētas modes tipa tērps. Tautas apģērbs ar atsevišķiem novadiem raksturīgām īpatnībām, kādu to pazīstam šodien, galvenokārt nāk no 19. gadsimta otrās puses.
Kurši
Kurši agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Tie dzīvoja Kurzemē un tagadējās Lietuvas ziemeļrietumos. Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi jūrasbraucēji un kareivji. Tādēļ villaines - sievietes tērpa greznākās sastāvdaļas tradicionālā krāsa bija tumši zila.
Ļoti raksturīgi Kuršu sivietēm bija arī nēsāt daudz rotaslietas, kā kaklarinķus, lentveida aproces, vairoggredzenus, un dažādas pakavsaktas.
…