1916.14.IV 3.Kurzemes un 2.Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu, ko Krievijas karaspēks 1915, atkāpjoties uz Daugavas labo krastu, bija saglabājis. Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Latvju strēlnieki sāka savas sargu gaitas Nāves salā, kad uz šejieni pārsvieda Rīgas un Kurzemes bataljonus. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem pašā bīstamākajā Nāves salas vietā – rietumu daļā, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Aizsargājot šo placdarmu abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.
2 km liela pussala, pēc Rīgas HES uzcelšanas sala .
1. pasaules kara laikā notika sīvas cīņas starp vācu un krievu karaspēka daļām.
1915,g. Rudenī krievu karaspēkam atkāpjoties no Kurzemes uz Daugavas labo krastu , kreisajā krastā placdarms.
1916.g.III 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja krievu vienībām palīgā aizstāvēt šo placdarmu. Vācu karaspēks intensīvi apšaudīja nocietinājumus ar artilēriju un mīnmetējiem, lietoja arī indīgās gāzes. Latviešu strēlnieki šajās cīņās piedalījās līdz 1916.g. X., krievu karaspēka vienības –līdz 1917.g.VII .
Strēlnieki izveidoja kārtīgus ierakumus pa nakti ,jo dienā viņus apšaudīja .
3. Kurzemes un 2. Rīgas bataljoni viens otru nomainīja, brauca atpūsties uz Daugavas labo krastu.
Ievainoja latviešu strēlnieku bataljonu komandierus J. Kalniņu, J. Franci.
Izlūki nakts aizsegā atveda pa kādam gūsteknim, dažus ložmetējus.
1916.g. 25.Sept. vācieši palaida smacējošās gāzes.
Nāves salā bija 173. Kameņecas kājinieku pulks , viņiem nebija gāzmaskas un pulks tika iznīcināts.
Viņus nomainīja 2. Rīgas bataljons. Naktī Daugava bija gaiša kā dienā zem ienaidnieku raķešu uguns.Latviešu strēlnieki cīnijās saindētajā gaisā no 8.-11. oktobrim.
Saindēto lūpas klāja bieza putu kārta, arī latviešu vidū bija vairāki desmiti mirušo un saindējušos.
642 karavīri un 22 virsnieki saņēma Jura krustu u. c. apbalvojumus par šim kaujām .
Kritušie karavīri un latviešu strēlnieki apglabāti brāļu kapos Ogre raj. Tīnūžu ciemā.
1924.g. uzcelts piemineklis kritušajiem strēlniekiem , arhitekts E. Laube.…
