Ievads
No mūsu gadsimta 80.gadu sākuma tika paredzēta nobīde ceļotāju prioritātēs. Karstas saules vietā arvien biežāk priekšroka tiek atdota ēnainiem mežiem, bet pilsētu milzeņu vietā - tradicionālu tautiskumu apmetnēm. Tas liek runāt par tā saucamā lauka tūrisma fenomenu, tūristu apgabala īpaša sektora, kurš, pēc dažu novērtējumu, jau aptver vairāk kā 10% tūristu tirgu.
Pēdējos gados tūristus aizvien vairāk piesaista lauku ikdienas dzīve – amatniecības darbnīcas un zemnieku saimniecības, kur tie var paši piedalīties darbos. Populārāki kļūst pasākumi laukos – novadu gadatirgi, arodu dienas, gadskārtu svinēšana, tradīciju un paražu atzīmēšana, kā arī tipiska lauku ikdiena, kas tiek atvērta tūristu interesei.
Latvijai ir plašs tūrisma resursu spektrs – ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidība, bagātas bioloģiskās un ģeofizikālās sistēmas, kuras lielākoties veidojušās civilizācijas neskartas. Kā atzinuši Latvijas un arī citu valstu eksperti, Latvijai ir labi priekšnosacījumi – izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, bagātais kultūrvēsturiskais mantojums, kūrortu tradīcijas, maz pārveidotā daba – lai tā kļūtu par pievilcīgu tūrisma zemi. Vienlaikus tūrisma nozares speciālisti atzīst, ka, lai gan ir iespējas, ievērojamais dažādu tūrisma resursu potenciāls šobrīd Latvijā netiek izmantots. …
