Eilera tēvs bija lauku mācītājs ar daudzpusīgām interesēm. Eilera tēvs interesējās par matemātiku un draudzējās ar matemātiķi Jākobu Bernulli, un acīmredzot tas pamudināja Leonardu ar zinātkāri pievērsties matemātikai. Leonarda spējas pirmais pamanījā viņa tēvs. Mācību proces sākumā notika mājās kopā ar tēvu vai Jākobu Bernulli. Tā kā tēvs bija mācītājs, galveno kārt Leonards mācijās lai kļūtu par garīdznieku, bet matemātikas uzdevumus risināja atpūtas brīžos un lai trenētu loģisko domāšanu.
Jau bērnībā iegūtā labā atmiņa un loģiskā domāšana izvirzīja Leonardu labāko skolēnu vidū. Brīvajā laikā apmeklēja Johana Bernulli (Jākoba Bernulli jaunākais brālis) lekcijas Bāzeles universitātē. Johans pamanīja Leonarda spējas un ieteica lasīt sarežģītākus matemātikas rakstus un ierasties uz konsultācijām.
Tad Leonardam bija 16 gadu un nolasīja referātu latīņu valodā, kur salīdzināja Ņūtona un Dekarta filozofiskos uzskatus. Tomēr pakļaujoties tēva gribai viņš apguva senebreju valodu un svētos rakstus, taču pienāca brīdis kad vajadzēja izšķirties vainu matemātiķa vai garīdznieka karjera. Ar nelielu Johana ieteikumu tomēr Leonards izvēlējās matemātiķa karjeru. Šajā laikā sadraudzējas ar sava skolotāja dēliem Nikolaju un Dānielu.…