Lielās franču revolūcijas gaita

Gaita
Jaunais republikas parlaments – Nacionālais konvents sastāvēja tikai no republikāņiem (republikas piekritējiem).
Konstitucionālās (ierobežojošās) monarhijas piekritēji – rojālisti un revolūcijas ienaidnieki, bīstamāki par tiešajiem absolūtisma aizstāvjiem un aristokrātiem.
Mērenie revolucionāri – ieslodzīti cietumos, giljotinēti, bēga uz ārzemēm.
Luiju Kapetu (Luiju XVI) 1793. gada 21. janvārī giljotinēja.

Giljotīna
Fiziķis Giljotīns Nacionālajā konventā ieteica izmantot mehānisku ierīci nāvessodiem, to neizgudroja.
Tika uzskatīta par humānu.
Pirms revolūcijas – aristokrātiem galvas nocirta ar zobenu vai cirvi, bet vienkāršās tautas pārstāvjus pakāra.
Vienīgā legālā eksekūcijas metode Francijā līdz nāvessoda atcelšanai 1981. gadā.
Populārs izklaides veids, piesaistīja skatītāju pūļus.
Pēdējā giljotinēšana Francijā bija 1977. gadā.

Jakobīņi
Republikas piekritēji, kas agrāk pulcējās Jēkaba klostera telpās.
Nacionālajā konventā mazākumā – iestājās par sīkražotāju sabiedrību, aicināja konfiscēt un pārdalīt privātīpašumu, lai sasniegtu vienlīdzību.
Terors, vardarbība.
Redzamākie līderi – Žoržs Dantons, Maksimiliāns Robespjērs, Luijs Senžists.
Radikālākie - “trakie” savos uzskatos tuvi komunistiem.
Tie pieprasīja pilsoņu mantisku “nolīdzināšanu”, ateisti.…