Visus lietvārdus iedala
Sugas vārdos (apzīmē kādu priekšmetu klasi kopumā, vai arī konkrētu priekšmetu no šīs klases. )
Zābaks, milti, ozols, sniegs, klusums, prieks;
Īpašvārdos (apzīmē kādu atsevišķu priekšmetu, lai atšķirtu to no citiem tās pašas klases priekšmetiem.)
Ilze, Sigulda, Gauja, Latvija, "Jaunā Avīze", "Mērnieku laiki"
Lietvārdu raksturo
Dzimte
Vīriešu (-s, -š, -is -us )
Koks, ceļš, skapis, tirgus
+ -a puika
+ nelokāmie no citām valodām aizgūtie lietv. :
Radio, kino, ragū, ampluā;
Sieviešu (-a, -e, -s) Roka, saule, acs;
+ no citām valodām aizgūtie lietv. :
Haiti, Tartu, kanoe;
Kopdzimtes (parasti –a, -e) attiecas gan uz V., gan
S. dzimtes personām.
Paziņa, pļāpa, slepkava + uzvārdi Liepa, Roze, Siļķe
II Skaitlis
Vienskaitlis
* Lietvārdus, ko parasti lieto tikai vienskaitlī, sauc par vienskaitliniekiem.
Piens, sviests, cukurs, malka, gaiss, lietus, zelts, tērauds,, slinkums, skaistums, gaidīšana, egoisms, jaunatne.
Daudzskaitlis
Lietvārdus, ko parasti lieto tikai daudzskaitlī, sauc par daudzskaitliniekiem.
Durvis, milti, tauki, bikses, ļaudis, kāzas, bēres, ilgas, iesnas, svētki, meli, alimenti, masalas, šķēres, Cēsis, Talsi, Ainaži, Lieldienas, Jāņi.
Ar izskaņām lietvārdus atvasina no
lietvārdiem: māja -mājinieks, saime - saimnieks
īpašības vārdiem: sarkans - sarkanums, jauks - jaukulis
darbības vārdiem: lūgt - lūgšana, sākt - sākums
no skaitļa vārdiem: viens - vienatne
no apstākļa vārdiem: sen - senatne, tagad – tagadne
Atvasinātie lietvārdi ar visbiežāk sastopamajām izskaņām tiks aplūkoti grupās pa nozīmēm, ko lietvārdam piešķir izskaņa :
Personu
Dzīvnieku
Augu
Priekšmetu
Vietu
Darbību
Īpašību
Pamazinājuma, mīlinājuma nozīmes
Dažu abstraktu nojēgumu.…
