Brīviņu dzimtas raksturojums
Brīviņu dzimtas tēlojums atspoguļo latviešu lielgruntnieku šķiras veidošanos. Brīviņi ir vieni no bagātākajām dzimtām pagastā. Viņu dzimtai pieder 350 pūrvietas zemes (tas ir apm. 130ha). Viņi vienmēr ir bijuši pirmie un labākie.
“Brīviņi šogad atkal pirmie mežgaliešos beidza sēju. Šogad – vai Brīviņi kādu citu gadu – vai ‘viņi vispār kaut kad un kāda vietā ir bijuši pēdējie vai otrā vietā?”
Brīviņu dzimtas galva bija Jorģu Vanags, bet saimniece bija Līzbete, viņiem abiem bija dēls – Jēkabs un meita – Laura. Viņu ģimene nav vienota un viņu starpā nevalda mīlestības. Vecākiem ir savs viedoklis par to, kādiem jāizaug bērniem, bet bērniem ir savs. Notiek paaudžu konflikts, kas ir viens no iemesliem, kādēļ Brīviņu saimniecība izjūk. Šie faktori arī ietekmē Līzbetes raksturu un attieksmi pret dzīvi un līdzcilvēkiem. Savu neapmierinātību viņa nevēlas izrādīt citiem un viņai ir svarīgi, ko citi domā par viņas dzimtu.
Līzbetes raksturojums
Līzbete bija ieprecējusies Brīviņu dzimtā.
“Brīviņu saimniece, kā jau ārpagastniece (..)”
Tā kā Brīviņi bija slaveni visā pagastā, Līzbete uzskatīja, ka viņa ir pārāka par citiem, bet neskatoties uz to, viņa bija saimnieciska un rūpējās par saimniecību.
“Līzbetei bija allaž gaiša galva, viņa redzēja visu vienkārši un sprieda taisnīgi.”
“Ēst un dzert Brīviņos varēja, cik katram patikās, māju veco salvu Līzbete turēja augsti.”
Bīviņu saimniece bija cietsirdīga un vienaldzīga pret saviem tuviniekiem. Par to liecina viņas attieksme pret Veco Brīviņu, kad viņš mira, un arī pret pašas vīru – Vanagu.
“Līzbete par vīra miršanu tagad domāja tikpat bieži un vienaldzīgi kā savā laikā par tā pirmā vecā Brīviņa nāvi.”
Līzbete bija strikta un viņa reti kad iesaistījās kādās sarunās, bet ar savu rīcību izteica savas domas.
“Līzbete neteica neko, tikai paskatījās tādām acīm, ka arī Vanags palika klusu.”
Bet tad, kad Brīviņu saimniecība lēnām sāka izputēt un bērni nepiepildīja viņas lolotos sapņus, tad saimniece kļuva pelēka un nenozīmīga.
“Reiz viņa neviļus ieskatījās spogulī un nobijās. Tā vairs nebija viņa, citreiz tik lepnā Brīviņa kunga Līzbete. Deguns palicis liels un ass kā krauklim, seja kā tāss, mati pavisam sirmi.”…
