Ludvigs Van Bēthovens

Kristīts 1770.gada 17.decembrī Bonnā
Tēvs Johans - hronisks dzērājs, gluži neinteliģents cilvēks, dziedāja korī. Tēvs gribēja izmantot zēna dotības un viņu padarīt par brīnumbērnu. Četrus gadus veco zēnu tēvs piespieda stundām ilgi vingrināties gan vijoļspēlē, gan klavierspēlē.
Viņš bija vācu klasiskās mūzikas komponists. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku diženākajiem komponistiem, kurš ir ietekmējis daudzus vēlāko gadu mūziķus.
Bēthovenu nosacīti dēvē par pirmo romantiķi, jo, lai gan viņa skaņdarbi pamatā ir klasiski, atsevišķos sacerējumos parādās jau brīvākas, romantiskākas intonācijas.
Viņa pazīstamākie darbi ir 5. simfonija, 9. simfonija, kā arī klavieru skaņdarbi Elīzei un Mēnesnīcas sonāte.
Eiropas Savienības himnā ir izmantots Bēthovena 9. simfonijas koris "Oda priekam".
13 gadu vecumā sāk strādāt par galma mūziķi
1792.g. par viņa skolotāju kļūst Jozefs Haidns
Astoņu gadu vecumā mazais Bēthovens pirmo reizi koncertēja Ķelnē un citās Vācijas pilsētās. Tēvs, redzēdams, ka neko vairs dēlam nespēj iemācīt, pārtrauca nodarbības ar viņu. Naudas trūkuma dēļ, desmit gadu vecumā, izņēma viņu arī no skolas.
Trūkuma un nedienu novārdzināta saslima Ludviga māte.
Divpadsmit gadu vecumā viņš sāka strādāt par ērģelnieku galma kapelā. 1782. gadā Ludvigs van Bēthovens sastop tā laika lielisku komponistu, pedagogu un ērģelnieku Kristiānu Nēfi, kurš izprot zēna savdabīgo talantu.
…