Vēstures fakti
Pirmie iedzīvotāji Maltā ieradās apmēram 5200 gadus pirms Kristus, kad šeit atbrauca akmens laikmeta zemnieki no netālās Sicīlijas salas. 1000 gadu laikā viņi uzbūvēja vecākās reliģiskās būves pasaulē.
700 gadus pirms mūsu ēras šeit valdīja grieķu kultūra, bet gadsimtu vēlāk salu pārņēma feniķieši, kas to izmantoja kā stratēģisku punktu tirdzniecībai Vidusjūrā.
218. gadā pirms Kristus Maltu iekaroja romieši, bet pēc tās sabrukuma arhipelāgs ietilpa Bizantijas impērijas sastāvā. 870. gadā salas iekaroja arābi, kas valdīja līdz 11. gadsimta pašām beigām.
1530. gadā Svētās Romas impērijas valdnieks Kārlis V nodeva salas kā lēni Jeruzalemes Svētā Jāna hospitāļa bruņinieku ordenim, kas veiksmīgi valdīja Maltā līdz par Napoleona iebrukumam 1798. gadā. 1814. gadā Parīzes līgums noteica, ka Malta oficiāli kļūst par Lielbritānijas sastāvdaļu.
II Pasaules karā Malta spēlēja ļoti stratēģisku lomu reģionā, kalpodama par svarīgu atbalsta punktu cīņa pret Vāciju.
1964. gada 21. septembrī Malta pasludināja neatkarību, taču līdz pat 1974. gadam Lielbritānija vistiešākajā mērā ietekmēja notiekošos procesus arhipelāgā.
Resursi
Reljefs: daudz klinšainu krastu, reljefs salās ir ar zemiem un klinšainiem kalniem, terasveida līdzenumiem, izrobotiem krastiem ar daudziem jaukiem līčiem un klintīm, un, kā jau Dienvideiropas tūrisma valstī- arī skaistas smilšainas pludmales.
Dabas resursi: kaļķakmens, sāls, saulainās piekrastes un dabas ainavas.
Klimats: tipisks Vidusjūras klimats ar karstām vasarām un mitrām ziemām. Vasara sausa un karsta, vidējā jūlija temperatūra ir no +23°C, reizēm līdz +35°C un vairāk. Ziemas ir maigas, samērā lietainas, janvāra vidējā temperatūra ir no +14°C līdz +16°C, tā kā silti pat ziemā, un cepures un cimdi nebūs vajadzīgi, jo sniegs te ir izteikti reta parādība. …