Manierisms. Tintoreto un El Greko

Termina nozīmē jēdziens "manierisms" radies 20. gs. pirmajā pusē. Tas atvasināts no itāļu un franču valodas vārda "maniera" un ticis attiecināts uz Eiropas mākslu laika periodā no 1515. līdz 1610. gadam.
Šis mākslas stils sākotnēji piederēja šauram pazinēju lokam, ko dēvēja par aristokrātu galmu.
Vienpusīgi izmantojot dižrenesanses meistaru (Mikelandželo, Rafaēla) tradīcijas, manieristi atteicās no harmoniskas, tektoniski līdzsvarotas, reālisma mākslas principiem, akcentēja disonansi, pašmērķīgu virtuozitāti un dekoratīvismu.
Manierisma piekritēji apkārtējo pasauli mēdza uztvert nevis tās tiešamībā, bet gan pastarpināti, ar subjektīvi interpretētu tēlu sistēmu. Tajā ideālo formu un absolūto ideju, viņuprāt, vislabāk spēja izsacīt pārnestas nozīmes izteiksmes līdzekļi - alegorijas un simboli, bet tā kā mākslinieka radošajā darbībā tika apšaubīta pati formas un idejas pilnības atspoguļojuma iespēja, praksē par pieļaujamām nācās atzīt dažādas idejas materializācijas metodes un absolūtās formas meklējumus. …