Marģinālisma zināmākie pārstāvji
Antoine Augustine Cournot;
Jules Dupuit;
Johann Heinrich von Thunen;
William Stanley Jevons;
Carl Menger;
Friedrich von Wieser;
Eugen von Bohm-Bawerk;
Francis Y. Edgeworth
John Bates Clark
Vēsturiskais pamats
Ļoti nopietnas sociālās problēmas bija palikušas neatrisinātas pat vairāk kā 100 gadus pēc industriālās revolūcijas sākuma;
Nabadzība vienkāršo iedzīvotāju vidū;
Ražošanas produktivitātes un efektivitātes celšana turpinājās;
Ļoti neviendabīga ienākumu un labklājības izplatīšanās, neskatoties uz to, ka kopējais dzīves līmenis cēlās;
Ekonomikas svārstības ietekmēja daudzu cilvēku dzīvi – indivīdi vairs nevarēja paļauties tikai uz savu personisko iniciatīvu un spējām;
Cilvēki no laukiem pārvācās uz pilsētām labākas dzīves meklējumos - samazinājās ;lauksaimniecībā nodarbināto skaits;
Garas darba stundas, neveselīgi un nelabvēlīgi darba apstākļi;
Monopolistisko uzņēmumu izaugsme.
19.gs. Tendences Eiropā
Attīstījās pieejas kā risināt sociālās problēmas un klasiskās ekonomiskās teorijas kritika;
Šīs pieejas popularizēja sociālismu, atbalstīja arodbiedrības, pieprasīja valdības iejaukšanos, lai uzlabotu apstākļus, regulējot ekonomiku un veicinot ienākumu vienmērīgu izplatīšanos.
Marģinālistu reakcija uz tā laika tendencēm
Marģinālisti iebilda pret šiem risinājumiem;
Marģinālisti uzskatīja, ka neskatoties uz to, ka Klasiskās teorijas bija nepietiekamas/ neprecīzas, viņu politiskie uzskati bija pareizi.
Marģinālisti aizstāvēja brīvā tirgus mehānismu, kuru regulē pilnīga konkurence, un noliedza valdības iejaukšanos;
Nicināja sociālismu un mēģināja kavēt arodbiedrību veidošanos un darbību, kā kaitīgu parādību.…
