Pitagorieši uzskatīja, ka visām lietām universā ir numurs, kas tās apzīmē kā unikālas, piemēram:
skaitlis 1: monad (vienotība), visu skaitļu radītājs, saprāta skaitlis;
skaitlis 2: dyad (dažādība, viedoklis), pirmais pāra jeb sievišķais skaitlis, viedokļa (uzskatu) skaitlis;
skaitlis 3: triad (harmonija = vienotība + dažādība), pirmais īstais vīrišķais skaitlis, harmonijas skaitlis utt.
Ierobežotais – neierobežotais;
nepāris – pāris;
vienpatnība – draudzība;
labā puse – kreisā puse;
vīrietis – sieviete;
miers – kustība;
taisne – līkne;
labs – ļauns utt.
Platons (427. - 347. gads p.m.ē.)
Atēnu akadēmijas vadītājs. Bija īpaša interese par matemātiku. Kaut gan Platons nebija matemātiķis, viņš un viņa skola uzskatīja matemātiku par ļoti nozīmīgu zinātni. Par to liecina uzraksts virs Atēnu akadēmijas ieejas: “Lai neienāk tas, kas nezina ģeometriju”. Platona un dabaszinātņu skolas cīņas rezultātā zinātnieki vairāk sāka domāt par matemātisko objektu definīcijām. Platona darbi bija sarakstīti dialogu formā.
Eidokss (ap 408. - 355. gads p.m.ē.)
Jēdziens “attiecība” tiek paskaidrots ar trim nosacījumiem.
…