Mēness. Mēness fāzes

Mēness rašanās
Ir vairākas teorijas par Mēness rašanos:
1) 4,5 miljardus gadu atpakaļ Zeme sadūrās ar kādu lielu debess ķermeni, un šī trieciena rezultātā izveidojušies gabali savācās uz orbītas ap Zemi. Tālāk tie nepārtraukti sadūrās, drupinājās un ir izveidojās auksta masa, kura ar laiku sablīvējās līdz beigās kļuva par Mēnesi. Tagad Mēnesim ir garoza un mantija, bet nav ne šķidra kodola, ne magnētiskā lauka. Tā ģeoloģiskā attīstība beigusies pirms vairākiem miljardiem gadu.

2) Zemei garām lidoja kāds ķermenis, kuru tā piesaistīja ar savu gravitāciju.
3) Mēness ir veidojies vienlaicīgi ar Zemi, sablīvējoties putekļu un gāzu mākoņiem
4) Mēness ir no zemeslodes atdalījies fragments
Mēness
Mēness ir Zemes dabiskais pavadonis.
Tas riņķo apkārt Zemei aptuveni 384000 km lielā attālumā.
Mēness diametrs ir 3475 km liels un, salīdzinājumā ar Zemes diametru, tas ir gandrīz 4 reizes mazāks par to.
Mēness gravitācijas spēku iedarbībā riņķo apkārt Zemei un pilnu apriņķojumu veic 27,3 dienās.
Mēness orbīta tāpat kā citiem Saules sistēmas ķermeņiem ir līdzīga elipsei, tāpēc attālums līdz Mēnesim ir mainīgs.
Mēness griežas ap savu asi, pilnu apgriezienu tas izdarot 27,3 dienās. Mēness, riņķodams ap Zemi, kopā ar to pārvietojas apkārt Saulei un gada laikā veic vienu pilnu apriņķojumu.


…