Paisums un bēgums
Paisumus rada Mēness gravitācijas iedarbība uz Zemes ūdens apvalku. Virzienā uz Mēnesi, un arī pretējā virzienā Zemes okeānos izveidojas paisuma "kūkumi". Perpendikulāros virzienos izveidojas bēguma ieplakas.
Vislielākais paisums iespējams jaunmēness un pilnmēness fāzē, jo tad Mēness un Saules iedarbība summējas, bet vismazākais paisums ir tad, kad Mēness atrodas pirmajā vai pēdējā ceturksnī.
Zemes ūdens apvalks izstiepjas Mēness virzienā. Uz līnijas, kas iet caur Zemes centru un Mēnesi, ir paisums - okeānos un jūrās ceļas ūdens līmenis. Perpendikulāri šim virzienam ūdens līmenis pazeminās, jo no turienes Mēness pievilkšanās spēks aizvelk ūdeni prom
Paisuma viļņi spēj saārdīt gabalos pat asteroīdus un planētu pavadoņus. Tā var notikt tikai ar nelielas masas debess ķermeņiem, kam iekšējie gravitācijas spēki ir pārāk mazi.
Kāpec vienmēr redzma viena puse?
Tā kā Mēness apgriešanās laiks ap savu asi ir vienāds ar apriņķošanas laiku apkārt Zemei, tad pret Zemi vienmēr ir pavērsta tikai viena un tā pati Mēness puse - otra nav redzama.
…
