Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā

9.-10. gs. mozaīkām raksturīgi:
Laiks, kad izveidojas galīgais viduslaiku glezniecības stils
Izplatījās sižetiski izvērsta sakrāli monumentālā glezniecība
Nostiprinās tendence baznīcu sienas, velves, kopula griestus, apsīdu pilnīgi noklāt ar gleznojumiem

9.-10. gs. mozaīkām raksturīgi
Izstrādāta stingra attēlu izvietojuma un to pakārtotības hierarhija jeb kanons:
kupols (debesjums) – Kristus Pantekrators;
Viņam blakus sargeņģeļi
Uz kupola burām evaņģēlisti (Matejs, Marks, Lūka, Jānis)
Apsīdas centrā – Dievmāte
Uz velvēm, pīlāriem, baznīcas sienām – apustuļi un svētie mocekļi

11.-12. gs. mozaīkām raksturīgi
Nostiprinās klasiskais, svinīgais stils: frontālais, savrupais izvietojums, zeltīti foni, telpiskās vides shematizācija
Pieaug spirituālisma tendences: kompozīcijā akcentē garīgo, bezķermenisko, iracionālo aspektu
Gleznieciskumu aizstāj lineārisms -> mozaīku veidojošie smaltas gabaliņi kārtoti paralēlās rindās, kas piešķir dekoratīvu raksturu
Kolorīts – nosacīts.
…