Muzikālā atmiņa

Mūzika un smadzeņu darbība
Neirologs F. R. Vilsons uzskata, ka mūzika var nodrošināt jaunus atklājumus smadzeņu darbības procesos, jo CNS piemīt unikāla spēja smadzeņu darbības aktivitāti transformēt muskuļu darbības aktivitātē.
Kā arī apgalvo, ka ‘’nodarbošanās ar mūziku vingrina un attīsta visu cilvēku spēju kompleksu’’.
Savukārt M. Lei – Dopiera domā, ka multimodāla pieeja, izmantojot dzirdi, tausti un redzi, ir sekmīgāka, jo tādējādi mācību procesā tiek iesaistītas abas smadzeņu puslodes. Tas palielina iespēju, ka iemācītais ilgāk saglabāsies atmiņā un būs izmantojams dažādās situācijās.

J. Birzkops ir secinājis, ka līdz ar muzikālās atmiņas attīstību uzlabojas arī atmiņas darbība kopumā.
Mūzikas uztvere ir saistīta gan ar labās, gan ar kreisās smadzeņu puslodes darbību, tātad tā palīdz radīt līdzsvaru starp abām puslodēm.
Ja skolotājs veicina abu smadzeņu pusložu darbību, paaugstinās mācību motivācija un mācīšanās rezultāti.

Daudzi skolēni un studenti mācīšanās laikā klausās mūziku. Vairāki apgalvo, ka iemesls kādēļ viņi to dara ir, lai aizdzītu miegainību un uzturētu mācīšanās uzmanību. Daži pat uzskata, ka fona mūzika uzlabo darba kvalitāti. Tomēr pētnieki Salame un Badelejs 1989. g pierādīja, ka gan vokālā, gan instrumentālā mūzika traucē darbam ar lingvistisko atmiņu. Vēlāk tikai atzīts, ka vokālā mūzika fonā ir traucējošāka, nekā instrumentālā vai dabas skaņu mūzika.
…