Mūzikas attīstība no seniem laikiem līdz viduslaikiem

Garīgā mūzika
Viduslaiku garīgā mūzika attīstījās galvenokārt baznīcās un klosteros. 
Pāvests Gregors I sastādīja stingri kanonizētu dziedājumu krājumu, likdams pamatus vienotai garīgās dziedāšanas formai. 
300 gadu pēc pāvesta nāves tie tika nosaukti par gregoriskajiem dziedājumiem. 
Uz gregorisko dziedājumu bāzes 9.gs. radās pirmās kulta mūzikas daudzbalsības formas, kurai gan baznīca sākotnēji pretojās.

Gregorian Chant - "Dies Irae" 

Nošu sākums
10 - 11 gs. mijā tapa arī nošu pieraksta forma, par ko jāpateicas mūkam Gvido no Arecas (pilsētiņa Itālijā). Viņš ieviesa nošu līnijas un nošu nosaukumus - neimas. Melodija kļuva transportējama.

Deja viduslaikos
Viduslaikos tautas mūzika tika izpildīta tirgus laukumos kā pavadījums dejām.
Dejas parasti bija visiem zināmas un dejošanā parasti tika iesaistīti arī skatītāji.
Pavadījums dejām prasti bija vienkāršs, vienbalsīgs.
Spēlmanis izpildīja kādu zināmu melodiju,
parasti to atcerējās no galvas, dažkārt mūziķi arī improvizēja.
Pavadījumu parasti atskaņoja kāds sitamais instruments, lai uzturētu ritmu , un stīgu instruments.
Tautā izmantotie stīgu instrumenti parasti bija skaļi un atgādināja cilvēka balss tembru.
…