Mūzikas tradīcijas pasaules reliģijās

Karnātiskā mūzika
Karnātiskā mūzika (Carnatic music) ir attīstījusies no seno hinduistu tradīcijām un ir viens no diviem populārākajiem rituālmūzikas stiliem Indijā. Tā tiek uzskatīta par vienu no senākajām un sarežģītākajām mūzikas veidošanas sistēmām pasaulē. Karnātiskās mūzikas pamatu veido rāgas (melodija) un tālas (ritms).
Karnātiskajā mūzikā ietilpst septiņas galvenās grupas - dhruva, matja, rupaka, jampa, triputa, ata, eka. Kombinācijā ar pieciem jatiem - tisram (3 skaita), chaturasram (4 skaiti), khandam (5 skaiti), misrama (7 skaiti) un sankirna (9 skaiti) veidojas 35 talamu veidi.
Pamata tonis un pirmais solis ir Sa. Tās augstumu nosaka un to var fiksēt jebkurā frekvencē, atkarībā no balss diapazona un instrumenta augstuma (atšķirībā no Eiropas mūzikas notīm, kurām ir statiska skanējuma augstums).

Šomjo mūzika.
Japāņu budistu dziesmu žanrs, kam raksturīga sakrālu tekstu runa un muzikāla izpilde. Tā ir viena no vecākajām vokāla formām, kāda pastāv. Vispopulārākais Tendai un Šingonas budistu skolās.
Budisms Japānā ieradās no Ķīnas un Korejas mūsu ēras 6. gadsimtā. Turpmākos vairākus simtus gadus japāņu budisti pastāvīgi kontaktējās ar ķīniešu zinātniekiem. Turklāt Japānas atrašanās vieta veicināja valsts kultūras nonākšanu mijiedarbībā ar teravādas budismu.
Budistu liturģiskā mūzika sāka attīstīties Ķīnā mūsu ēras otrajā gadsimtā. Ķīniešu budisms uzplauka Tangas laikmetā, pirms to 845. gadā represēja taoisma piekritējs imperators Vu-tsongs.

…