Neiroleptiskie medikamenti

Biežāk sastopamās blaknes
Kā tipiskajiem, tā atipiskajiem līdzekļiem mēdz būt blaknes, tomēr tipiskajiem neiroleptiskajiem līdzekļiem to ir vairāk.
Biežāk sastopamās blaknes ir galvassāpes, reiboņi, caureja, trauksme, svara pieaugums, ortostatiska hipertensija, aizcietējumi, sausa mute.
Tipiskie neiroleptiskie līdzekļi mēdz izraisīt arī ekstrapiramidālas blakusparādības (aktāzija, distonija, parkinsonisms, trīce).

Haloperidols
Haloperidols ir tipisks antipsihotiskais (neiroleptiskais) līdze
klis. To lieto šizofrēnijas, akūtas psihozes, māniju, delīriju, horeju, reiboņu, stresa u.c. gadījumos. Haloperidolu var izmantot arī kā līdzekli pret vemšanu, kā arī miega un pretsāpju līdzekļu darbības potencēšanai. Haloperidols neizraisa miegainību, depresiju, apātiju.
Tas nereti ir efektīvs tad, kad ārstēšana ar citiem neiroleptiskiem līdzekļiem ir bijusi nesekmīga.
Haloperidols bieži izraisa ekstrapiramidālos traucējumus, piemēram, parkinsonisma parādības, ko saista galvenokārt ar dofamīna receptoru bloķēšanu. Tas var izsaukt arī QT intervāla pagarināšanos.
Šizofrēnijas slimnieku ilgstošai ārstēšanai piemērota ir haloperidola prolongētā forma, ko lieto injekcijās reizi 2-3 nedēļās.
Haloperidols, tāpat kā arī citi spēcīgie neiroleptiskie līdzekļi, var izsaukt reto (0,2 – 1% gadījumu), bet potenciāli nāvējošo ļaundabīgo jeb maligno neiroleptisko sindromu.
…