Populisms. Deideoloģizācija.
Populisms – darbība, kuras mērķis ir iegūt popularitāti tautā ar jebkādiem līdzekļiem, pat ar nepamatotiem un nepildāmiem solījumiem.
Bieži ar populismu saprot to pašu ko ar demagoģiju. Tas ir vērsts uz to, lai manipulētu ar vēlētāju un iegūtu masu atbalstu.
Pasaule ir kļuvusi mainīga un dinamiska, partijām kļūst arvien grūtāk saistīties ar kādu konkrētu ideoloģiju.Aī partijas augstāk par ideoloģiskām vērtībām uzskata iespēju tikt pie varas.
Notiek it kā partiju deideoloģizācija, kas praksē bieži līdzinās populismam.
Kopsavilkums.
20. gadsimtā daudz piekritēju radās komunisma un fašisma ideoloģijām. Tās paredz valsts prioritāti pār indivīdu, reālas demokrātijas ierobežošanu. Šo ideoloģiju vārdā tika iznīcināts miljoniem cilvēku.
20. gadsimta beigās attīstās zaļo ideoloģija, kas aicina saprātīgi izmantot vidi un resursus. Feminisms – kustība par sievietes patiesu, reālu līdztiesību. Islāma fundamentālisti, kuri aicina saglabāt ticības tīrību un izveidot spēcīgas musulmaņu valstis.
20. gadsimta beigās mazinās atšķirības starp ideoloģijām. Izplatās populisms – politiķu centieni ar jebkuriem līdzekļiem iegūt popularitāti un varu.
Ideoloģiju klasifikācija.
Politikas zinātnieki visas ideoloģijas klasificē:
Kreisajās – anarhistu, komunistu, sociālistu, sociāldemokrātu ideoloģijas;
Centriskajās – liberāļu un zaļo ideoloģijas;
Labējās – konservatīvo un fašistu ideoloģijas.
…