Kas ir ogļhidrāti?
Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski izomēru. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (polimerizējot formaldehīdu) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir CnH2nOn.
Kur atrodami ogļhidrāti?
Ogļhidrāti pārsvarā produktos sastopami cietes un dažādu cukuru veidā. Graudaugi, dārzeņi un to produkti - kukurūza, makaroni, rīsi, kartupeļi, maize ir cietes avoti. Dabīgie cukuri atrodami augļos un sulās. Mākslīgo cukuru avoti ir saldinātie dzērieni, saldumi, paku sulas un dažādi citi saldie ēdieni.
Kāpēc vajadzīgi ogļhidrāti?
Ogļhidrāti ir primārais smadzeņu un arī visa organisma enerģijas avots. To uzņemšana pietiekamā daudzumā nodrošina nemainīgas ķermeņa masas uzturēšanu. Ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots cilvēka uzturā. 1 g ogļhidrāti, oksidejoties organismā, dod 17,2 kJ (4,1 kcal). Ogļhidrātiem kā uzbūves materiālam ir mazāka nozīme, tomēr tie ietilpst visos organisma audos. Ja uzturā trūkst ogļhidrāti, organisms enerģētiskajām vajadzībām pastiprināti izlieto olbaltumvielas un taukus.
…
