Olbaltumvielas dabā. To sastāvs un veidošanās

Kas ir olbaltumvielas?
Olbaltumviela – ir liela izmēra molekula, polimērs, kas sastāv no virknes aminoskābju. Olbaltumvielas ir tas pamats, uz kura balstās visa dzīvība uz Zemes. Olbaltumvielas fermenti – ir visu bioķīmisko reakciju katalizatori (virzošie spēki), pateicoties kuriem darbojas visa bioloģija
Olbaltumvielas struktūrelementi ir mūsu kaulu, muskuļu, ādas, matu, asinsķermenīšu sastāvdaļa
Olbaltumvielas antivielas ir atbildīgas par organisma aizsardzību, jo veidotas tā, ka atpazīst svešas vielas un palīdz imūnai sistēmai atbrīvoties no iebrucējiem.
Olbaltumvielu sastāvā ir ogleklis, slāpeklis, ūdeņradis, skābeklis, kā arī sērs, fosfors un dažu metālu joni
Olbaltumvielu sastāvā esošais slāpeklis nevar organismā "sadegt". Tas organismā pāriet citu savienojumu sastāvā un izdalās no organisma urīnvielas veidā.
Organismā ir 20 dažādas aminoskābes.
Astoņas no šim divdesmit aminoskābēm uzskata par neaizstājamām aminoskābēm. Organismam šīs aminoskābes ir nepieciešamas, taču organisms pats tās nespēj sintezēt un tās ir jāuzņem ar pilnvērtīgu uzturu.
Olbaltumvielu struktūras:
Izšķir 4 struktūras:
Pirmējā jeb primārā struktūra - aminoskābes veido ķēdīti
Otrējā jeb sekundārā - molekulas savilkšanās spirālē, ko nodrošina ūdeņraža saites
Trešējā jeb terciārā - sekundārās struktūras spirāle dažnedažādi telpiski saliecas, ko nosaka aminoskābju sānķēžu savstarpējā mijiedarbība
Ceturtējā jeb kvartārā - olbaltumvielas izveido kompleksus. Tās apvienojas, lai varētu funkcionēt, piemēram, vienā hemoglobīna molekulā ietilpst četras globīna molekulas, lai tas varētu veikt skābekļa pārneses funkcijas.…