Olimpiskās spēles, kā tas minēts rakstos, ir radušās gandrīz pirms 3`000 gadiem - 776.g.BC. Tās dzimtene ir Senā Grieķija
Vēsturē saglabājušās ziņas, ka šajā gadā Apollona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) kalna pakājē pie Olimpijas notikušas plašas skriešanās sacensības, kurās uzvarēja jauns pavārs no Elīdas – Korebs.
Sengrieķu vēsturnieks Tīmajs ar 776.g.p.m.ē. uzsāk jaunu gadu skaitīšanas sistēmu – pēc olimpiādēm.
Spēles atkārtojās ik pēc 1417 dienām, un šo starplaiku grieķi dēvēja par olimpiādēm. Olimpiskie svētki notika tā saucamajā svētajā mēnesī, kas sākās ar pirmo pilnmēness nakti pēc vasaras saulgriežiem.
Sacensību norises vietas
Olimpa kalnu, kurā, pēc sengrieķu mitoloģijas, dzīvojuši dižie dievi, olimpiskajām spēlēm nav nekāda sakara.
Olimpijas pilsēta, kuras atraktajās drupās no saules stara tiek iedegta mūsdienu olimpisko spēļu uguns, atrodas Peloponēsas pussalā, Grieķijas dienvidos. [3]Tur atrodas Zevam veltīta ozolu birzs, Zeva templis un vieta, kur notika Olimpiskās spēles (3,5 ha liela, ar sētu norobežota teritorija).
Ikdienā Olimpijā valda klusums un tikai svētku dienās ielas un laukumi dienās pildās cilvēkiem no visām daudzajām Grieķijas valstiņām.…