TALISMANS
OLIMPISKO SPĒĻU TALISMANA TRADĪCIJA TIKA AIZSĀKTA AR 1968. GADA ZIEMAS OLIMPISKAJĀM SPĒLĒS GRENOBLĒ. PARASTI TAS IR OLIMPISKO SPĒĻU ORGANIZĒTĀJVALSTĪ DZĪVOJOŠS, PERSONIFICĒTS DZĪVNIEKS.
UGUNS UN LĀPAS STAFETE
PIRMS KATRĀM OLIMPISKAJĀM SPĒLĒM VAIRĀKUS MĒNEŠUS IEPRIEKŠ OLIMPIJĀ, GRIEĶIJĀ, TIEK AIZDEGTA LĀPA, KAS AR STAFETES PALĪDZĪBU NOKĻŪST OLIMPISKO SPĒĻU NORISES VIETAS CENTRĀLAJĀ STADIONĀ SPĒĻU ATKLĀŠANAS CEREMONIJAS DIENĀ. OLIMPISKĀS UGUNS AIZDEGŠANA IR VIENS NO OLIMPISKO SPĒĻU ATKLĀŠANAS CEREMONIJAS CENTRĀLAJIEM NOTIKUMIEM.
ANTĪKĀS OLIMPISKĀS SPĒLES
SENGRIEĶU MĪTI VĒSTA, KA OLIMPISKO SPĒĻU TRADĪCIJU IEDIBINĀJIS MĪTISKAIS VARONIS HERAKLS, TAČU PIRMĀS DOKUMENTĒTĀS LIECĪBAS ATTIECAS UZ LAIKAPOSMU 884.-828. GADI P.M.Ē., KAD TĀS NOLĒMUŠI ORGANIZĒT SPARTAS (ΣΠΑΡΤΗ) LEĢENDĀRAIS VALDNIEKS LIKURGS (ΛΥΚΟΫΡΓΟΣ) UN ELIDAS (ΗΛΙΣ VAI ΗΛΕΙΑ) VALDNIEKS IPITS (ΙΦΙΤΟΣ). ANTĪKO OLIMPISKO SPĒĻU TRADĪCIJĀ KĀ OBLIGĀTS PAMATNOSACĪJUMS BIJA VISPĀRĒJS PAMIERS, KURA LAIKĀ BIJA KATEGORISKI AIZLIEGTI VISU VEIDU KARI UN KONFLIKTI. LIELĀKAIS ĒTIKAS PĀRKĀPUMS BIJA SAISTĪT OLIMPISKĀS SPĒLES AR POLITIKU. SPĒĻU NOSAUKUMS RADIES NO VIETAS, KUR TĀS NORITĒJA — OLIMPIJĀ (ΑΡΧΑΙΑ ΟΛΥΜΠΙΑ), PELOPONĒSAS PUSSALAS ZIEMEĻRIETUMOS, KUR ATRADĀS VIENA NO LIELĀKAJĀM ANTĪKĀS HELLĀDAS SVĒTVIETĀM, ZEVA TEMPLIS, UN TIKA IZBŪVĒTS SPĒĻU STADIONS.
…