Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā (no lidmašīnas vai gaisa balona) un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. Savukārt miglas slānī novērojama pat balta varavīksne.
Varavīksnes centrs vienmēr atrodas uz taisnes, kas iet caur Sauli (Mēnesi), pie tam, pretējā virzienā no saules, tādējādi vienlaicīgi redzēt sauli un varavīksni nav iespējams. Novērotājam uz zemes varavīksne parasti izskatās kā apkārtnes daļa, jo augstāk novērotājs atrodas, jo pilnīgāka ir varavīksne.
Halo ir spīdoša gredzena optiskais efekts ap sauli vai kādu citu debess ķermeni.
Halo parasti parādās ap sauli un mēnesi, retos gadījumos pat ap ielas gaismām. Halo izraisa ledus kristāliņi spalvmākoņos 5—10 km augstumā, troposfēras augšējos slāņos. Dažreiz lielā salā halo veido ledus kristāliņi ļoti tuvu Zemes virsai. Šajā gadījumā tas izskatās pēc spīdīgiem dārgakmeņiem.
Halo nebūtu ieteicams fotografēt ar parasto fotoaparātu, jo tas būtībā ir Saules atspulgs. To ir iespējams nofotografēt, tomēr pārāk gaišās Saules dēļ tas izskatīsies bāls, ar pazudušām krāsām. Fotogrāfējot ieteicams aizsegt sauli ar kādu priekšmetu un tikai tad fotografēt.
Mirāža ir optiska parādība, kad saules stari atstarojas uz siltu un aukstu gaisa masu robežas.
Vārds 'mirāža' vēsturiski ir cēlies no franču valodas vārda – ’mirer’ – ielūkojies spogulī. Apzīmējums ir pilnīgi pareizs, jo šī parādība saistās gan ar atstarošanās procesu, gan ar spoguli.
Gaiss ir neviendabīga vide, to slāņiem ir nevienāda temperatūra, līdz ar to arī atšķirīgi blīvumi. Tāpēc saules stari, šķeļot gaisa masu, nekad neiet taisnā virzienā, bet gan izliecas. Šo procesu sauc par refrakciju.
…
