Papardes

Lielu daudzveidību sasniedza karbona periodā ( aptuveni pirms 360-286 milj.g.)
Mērenajā joslā- lakstaugi
Tropos sastopamas arī kokveida papardes.
Reizēm dēvē par saldsaknītēm.
Latvijā savvaļā aug 27 sugas.
11 paparžu sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Paparžu uzbūve
Attīstīti visi auga orgāni – stumbrs, lapas un saknes.
Ja stumbrs nav attīstīts, veidojas stumbra pārveidnes – sakneņi, kuros uzkrājas barības vielu rezerves.
Koksne pilda arī balstaudu funkciju.
Lapas lielākoties izkārtotas rozetē.

Pusmēness ķekarpaparde
Daudzgadīgs
5 – 30 cm gara.
raksturīgs vienkāršs plūksnojums, pusmēnesveida plūksnas, kopējs lapas kāts.
Plaši izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā, Latvijā reti sastopama.
Sastopama skrajos priežu mežos, atmatās, ceļmalās, piejūras kāpās.
Latvijā visbiežākā ķekarpaparde.

Parastā sievpaparde
Daudzgadīga
sasniedz 70 – 100 cm augstumu.
sakneņi īsi, drukni.
Lapas trīskārt plūksnainas, gaiši zaļas.
Eirāzijā un Ziemeļamerikā plaši sastopama suga.
Latvijā bieži visā valstī.
Aug dažādos auglīgos, bieži pārmitros, mežos, krūmājos, mitrās pļavās un grāvjos.
Ēncietīga suga.
Dekoratīvs augs.…