Pārapdrošināšana

Apdrošināšana ir riska nodošanas mehānisms. Šim procesam ir vairāki veidi: savstarpējā apdrošināšana, apdrošināšana, kopapdrošināšana, pārapdrošināšana. Apdrošināšanas sabiedrības ir pakļautas lielam skaitam dažādu risku. To vadībai ir izšķiroša nozīme jebkuras apdrošināšanas sabiedrības darbībā. Pārapdrošināšana ir viens no risku vadības un ierobežošanas līdzekļiem, kas ir pieejams apdrošināšanas sabiedrībām jau ļoti ilgu laiku. Pārapdrošināšana ļauj apdrošināšanas sabiedrībām samazināt dažādus riskus un efektīvāk vadīt tos. Līdzīgi kā apdrošināšana, pārapdrošināšana samazina apdrošinātāja zaudējumu risku, sadalot risku ar vienu vai vairākiem pārapdrošinātājiem. Pirmais zināmais pārapdrošināšanas līgums ir no 1370. gada, latīņu valodā, Dženovā. Tika pārapdrošināta jūras krava, kura bija jānogādā no Spānijas uz Flandriju. Ņemot vērā maršruta bīstamību, apdrošinātājs nodeva lielāko riska daļu citam apdrošinātājam. Līgumā bija divi interesanti aspekti saistībā ar pārapdrošināšanu: Lai gan līgums tika slēgts Dženovā, pārapdrošināta bija tikai maršruta daļa no Kadisas līdz Flandrijai; Ticamākais vai būtiskākais risks tika nodots tādā pašā formā kā mūsdienās. Pārapdrošināšanas līgumā netika minēta prēmija, visticamāk tāpēc ka tajā laikā Dženovā bija stingri noteikumi saistībā ar augļošanu.