Parastās egles raksturojums

MORFOLOĢISKAIS KRITĒRIJS Parastā egle ir mūžzaļš vienmājas skuju koks ar taisnu stumbru un plašu, seklu sakņu sistēmu. Līdz ar to egle nav vēja noturīga. Tās vainags ir piramidāls, zari mieturos. Miza jauniem kokiem gluda vēlāk kļūst zvīņaina. Skujas četršķautņainas, tumšzaļas, spīdīgas pie zara piestiprinātas pa vienai. Ar zaru savieno pamatnīte, kas līdzīga mazam spilventiņam. Pēc 6-8 gadiem skujas nobirst, bet pamatnītnes paliek zaros, padarot tos grumbuļainus. FIZIOLOĢISKAIS KRITĒRIJS Parastā egle sāk ziedēt 25-30 gadu vecumā. Tās zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī. Zaru galos attīstās vīrišķie un sievišķie čiekuri. Vīrišķie čiekuri ir mazāki par sievišķajiem čiekuriem un veido ļoti daudz putekšņu, kuros veidojas vīrišķās dzimumšūnas. Vējš aiznes putekšņus līdz sievišķajiem čiekuriem. Notiek apaugļošanās un no sievišķajiem čiekuriem attīstās čiekuri ar sēklām. Sēklas izbirst pavasarī — martā, aprīlī. Tām dīgstot, izveidojas jaunas egles. Egles var sasniegt 40m augstumu, mūža ilgums ir 300 gadi.