Kas ir attīstības mērķis? Uz kādu kopsummu virzās cilvēks un cilvēce? Galamērķis ir pašrealizācija. Pašrealizācija nozīmē maksimāli pilnu, pabeigtu diferenciāciju un visu cilvēciskās personības aspektu harmonisku savienojumu. Tas nozīmē, ka psihe izstrādā jaunu centru, patību, kura ieņem vecā centra – ego - vietu.
Visa psihes evolūcija, no pirmajiem primitīvajiem organismiem līdz cilvēkiem - tā ir progresa “parāde”. Progress neapstājas ar cilvēka rašanos. Kā cilvēks aizņem augstāko attīstības pakāpi dzīvnieku starpā, tā arī civilizētais cilvēks uzstājas kā pilnvērtīgāks salīdzinot ar pirmatnēju cilvēku. Bet arī civilizētajam cilvēkam priekšā vēl ilgs ceļš līdz viņa evolucionārā ceļojuma galapunktam.
Tieši cilvēka nākotne interesē Jungu visvairāk un tieši par to viņš tik daudz raksta savos rakstos. Jungs apgalvo, ka psihologiem, ja viņi vēlas saprast personību kopumā, ir nepieciešami divi redzes viedokļi:
1. Tagadne tiek noteikta pagātnē (kauzāls),
2. Tagadne tiek noteikta nākotnē (teleoloģija).
Psihologiem, pēc Junga domām, savos centienos saprast cilvēka personību ir jāpielīdzinās dievam Janusam ar divām sejām. Romiešu mitoloģijā - tas “ienākšanas” un “iziešanas” dievs un jebkura sākuma simbols. Janus – tas ir dievs – pasaules kārtības sargs, kas griež pasaules asi. Viena Janusa seja ir pagriezta personības pagātnē, otra - nākotnē. Abu skatieni kopā dod pilnu personības tēlu.
Junga uzskats, par to, ka ne tikai bioloģiskie instinkti, bet arī dzimtas pārdzīvojumi ir pārmantojami, atšķiras no mūsdienīgiem bioloģiskiem priekšstatiem. Šie pārdzīvojumi jeb, runājot konkrētāk, personīgo sentēvu pārdzīvojumu atkārtojuma iespēja, ir iedzimta arhetipu formā. …
