Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:151034
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.03.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

Identitāte no latīņu - identicus.
1.
LV Pilnīga pazīmju, kvalitātes, rakstura u. tml. vienādība (tāpatība) noteiktas grupas ietvaros, uzvedības un/vai personiskās īpatnības, pēc kurām indivīdu atzīst, atpazīst kā kādas grupas pārstāvi.
RU тождество,
EN identity
2.
LV Sevis apzināšanās, savu īpašību, spēju izjūta, ka paši esam kaut kas, paļaušanās uz sevi, pašapziņa uzvedībā, spēja pieņemt lēmumus. Relatīvi nemainīgs garīgais veselums. Identitātes apziņai ir nozīme sevis veidošanā un saglabāšanā.

Identitāte ir daudznozīmīgs, vispārzinātnisks jēdziens, kas pauž patības veseluma ideju.
Tulkojumā no latīņu valodas vārds “identificare” nozīmē identificēšana.
Angļu valodā ir sekojošas šī jēdziena lietošanas tradīcijas:
• Jēdziens “identity” nozīmē tāpat kā; identitāte; oriģinalitāte; personība; piederība.
• Jēdziens “identification” tiek tulkots kā identificēšana, pazīšana, sazīmēšana (psihoanalītiskajā sociālajā psiholoģijā), identifikācija (ar nozīmīgu personu).
• Jēdziena “identical” tulkojums no angļu valodas nozīmē identisks; tas pats (attiecībā uz vienu un to pašu priekšmetu).

Latviešu valodā vārds identitāte tiek izmantots visās zinātnēs un ikdienā (pedagoģijā, psiholoģijā, sociālā zinātnēs, filozofijā, arī matemātikā, loģikā un citās eksaktās zinātnēs). Matemātikā un loģikā šim terminam ir speciālas definīcijas.

Identitāte ir viens no psiholoģijas pamatjēdzieniem. Sevis kā noteiktas sociālās grupas locekļa, konkrēta vecuma, dzimuma, tautības, profesijas apzināšanās ir jebkuras personības harmoniskas eksistences pamats. Mūsdienu sabiedrībā notiekošās būtiskās izmaiņas aktualizē identitātes problēmas pētījumus. Identitātes problēma aktualizējas arī profesionālajā darbībā.

Pētot identitāti , tika secināts, ka identitāti var skaidrot:
internāli (lielākā mērā tiek aplūkoti personīgie aspekti)-personiskā identitāte;
eksternāli (tiek aplūkoti sociālie aspekti)-sociāla identitāte;
kombinētā veidā (tiek ņemti vērā gan personīgas gan sociālās aspektus ietekme).
Literatūras analīze liecina, ka mūsdienu pētījumi atspoguļo saistību starp sociālo un personīgo identitāti nevis identitāti kā tādu.

Ēriksona teorija
Identitātes jēdzienu, aizgūtu no psihiatrijas, izmantoja amerikāņu psihologs un psihiātrs Ēriks Ērikson (1902- 1994), izveidojot (1950) vienu no produktīvajām personības attīstības teorijām. Ēriksons izdala 8 etapus – 8 krīzes situācijas personības attīstības posmā no dzimšanas līdz vecumam.

Identitātes krīzes gadījumā var būt divi personības jaunveidojumi - jaunās identitātes atrašana (profesionālā un morālā)- pašnoteikšanās, kā to nosauc krievu sociologs Igors Kons kā pozitīvs iznākums un identitātes difūzija- kā negatīvs.

SOCIĀLĀ IDENTITĀTE
Indivīda piederības apziņu kādai kultūrai, sociālai grupai, vērtībām un idejām sauc par cilvēka identitāti.

IDENTITĀTES
Tā kā katrs indivīds ir vienlaikus piederīgs daudzām sociālām un kultūras grupām, tad, runājot par cilvēka identitāti, ir pieņemts runāt par viņa daudzajām identitātēm:
profesionālo,
sociālo,
etnisko,
politisko,
ticības,
kultūras u.c.

IDENTITĀTE
Katra indivīda identitāte ir dinamiska un pakļauta nepārtrauktām pārmaiņām.


Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register