-
Pedagoģija par identitāti
Identitāte no latīņu - identicus.
1.
LV Pilnīga pazīmju, kvalitātes, rakstura u. tml. vienādība (tāpatība) noteiktas grupas ietvaros, uzvedības un/vai personiskās īpatnības, pēc kurām indivīdu atzīst, atpazīst kā kādas grupas pārstāvi.
RU тождество,
EN identity
2.
LV Sevis apzināšanās, savu īpašību, spēju izjūta, ka paši esam kaut kas, paļaušanās uz sevi, pašapziņa uzvedībā, spēja pieņemt lēmumus. Relatīvi nemainīgs garīgais veselums. Identitātes apziņai ir nozīme sevis veidošanā un saglabāšanā.
Identitāte ir daudznozīmīgs, vispārzinātnisks jēdziens, kas pauž patības veseluma ideju.
Tulkojumā no latīņu valodas vārds “identificare” nozīmē identificēšana.
Angļu valodā ir sekojošas šī jēdziena lietošanas tradīcijas:
• Jēdziens “identity” nozīmē tāpat kā; identitāte; oriģinalitāte; personība; piederība.
• Jēdziens “identification” tiek tulkots kā identificēšana, pazīšana, sazīmēšana (psihoanalītiskajā sociālajā psiholoģijā), identifikācija (ar nozīmīgu personu).
• Jēdziena “identical” tulkojums no angļu valodas nozīmē identisks; tas pats (attiecībā uz vienu un to pašu priekšmetu).
Latviešu valodā vārds identitāte tiek izmantots visās zinātnēs un ikdienā (pedagoģijā, psiholoģijā, sociālā zinātnēs, filozofijā, arī matemātikā, loģikā un citās eksaktās zinātnēs). Matemātikā un loģikā šim terminam ir speciālas definīcijas.
Identitāte ir viens no psiholoģijas pamatjēdzieniem. Sevis kā noteiktas sociālās grupas locekļa, konkrēta vecuma, dzimuma, tautības, profesijas apzināšanās ir jebkuras personības harmoniskas eksistences pamats. Mūsdienu sabiedrībā notiekošās būtiskās izmaiņas aktualizē identitātes problēmas pētījumus. Identitātes problēma aktualizējas arī profesionālajā darbībā.
Pētot identitāti , tika secināts, ka identitāti var skaidrot:
internāli (lielākā mērā tiek aplūkoti personīgie aspekti)-personiskā identitāte;
eksternāli (tiek aplūkoti sociālie aspekti)-sociāla identitāte;
kombinētā veidā (tiek ņemti vērā gan personīgas gan sociālās aspektus ietekme).
Literatūras analīze liecina, ka mūsdienu pētījumi atspoguļo saistību starp sociālo un personīgo identitāti nevis identitāti kā tādu.
Ēriksona teorija
Identitātes jēdzienu, aizgūtu no psihiatrijas, izmantoja amerikāņu psihologs un psihiātrs Ēriks Ērikson (1902- 1994), izveidojot (1950) vienu no produktīvajām personības attīstības teorijām. Ēriksons izdala 8 etapus – 8 krīzes situācijas personības attīstības posmā no dzimšanas līdz vecumam.
Identitātes krīzes gadījumā var būt divi personības jaunveidojumi - jaunās identitātes atrašana (profesionālā un morālā)- pašnoteikšanās, kā to nosauc krievu sociologs Igors Kons kā pozitīvs iznākums un identitātes difūzija- kā negatīvs.
SOCIĀLĀ IDENTITĀTE
Indivīda piederības apziņu kādai kultūrai, sociālai grupai, vērtībām un idejām sauc par cilvēka identitāti.
IDENTITĀTES
Tā kā katrs indivīds ir vienlaikus piederīgs daudzām sociālām un kultūras grupām, tad, runājot par cilvēka identitāti, ir pieņemts runāt par viņa daudzajām identitātēm:
profesionālo,
sociālo,
etnisko,
politisko,
ticības,
kultūras u.c.
IDENTITĀTE
Katra indivīda identitāte ir dinamiska un pakļauta nepārtrauktām pārmaiņām.
…
- Bilingvālā izglītība sākumskolā humānpedagoģijas aspektā
- Didaktiskās teorijas un pieejas izglītībā
- Pedagoģija par identitāti
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Sociālā un speciālā pedagoģija
Presentations for university16
Evaluated! -
Audzināšanas mērķa problēma pedagoģijā
Presentations for university20
-
Audzināšanas būtība, taās raksturojums teorētiskā aspektā
Presentations for university55
-
Mācību teoriju attīstība un izvērtēšana: kritiskās teorijas
Presentations for university49
-
Jaunā pedagoģija
Presentations for university16