Attīstības definīcija
„attīstība” nozīmē augšupejošas, progresīvas, kvantitatīvas un kvalitatīvas, psihosomatiskas un garīgas izmaiņas cilvēka organismā, kas notiek dabīgā vielu apmaiņas procesā, kā arī viņam iekļaujoties dzīvības procesa norisē, īpaši speciāli organizētos sociāli izzinošos, saskarsmes un attiecību veidos.
audzināšana
Audzināšanu šaurākā nozīmē tradicionāli saprot kā mērķtiecīgu iedarbību uz personību, attīstību, personības veidošana audzinātāja noteiktajā virzienā, kas izpaužas pasaules uzskata, vērtību sistēmas, nostādņu, iedarbīgā cilvēka attieksmē pret dabu u.c. izmaiņā. Šāds priekšstats par audzināšanu ir vienkāršots un pašlaik ir pakļauts intensīvai pārskatīšanai.
Ar audzināšana plašākā nozīmē bez audzināšanas šaurākā nozīmē saprot arī mācību procesu, jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi. Audzināšana plašākā nozīmē ir mērķtiecīgu personības intelekta, fizisko un garīgo spēku veidošana, tās sagatavošana dzīvei, aktīvai līdzdalībai darbā.
Mācīšana
Mācīšana – tas ir pedagoga un mācāmā darbības divpusējs mērķtiecīgs zināšanu nodošanas un apgūšanas process. Mācīšana vienmēr ir divpusējs process un sastāv no pasniegšanas un mācīšanās. Pasniedzēja darbību pie tam sauc par pasniegšanu, bet audzēkņa darbība – par mācīšanos. Šīs darbības apraksta katra pedagoģiskā procesa dalībnieka aktivitāti. Tāpēc mācīšanu var formulēt arī tā: mācīšana – tā ir pasniegšana un mācīšanās, kas ņemtas vienkopus.
Tādejādi mācīšanu var noteikt kā apmācāmā un pasniedzēja kopēju darbību, kas virzīta uz mācību mērķu sasniegšanu, zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi, ko noteikuši mācību plāni un programmas.
Attīstības periodizācija
Pie attīstības periodizācijām, kuras kā pamatu apskata attīstības spēkus virzošos iemeslus, izceļot nozīmīgākās katras stadijas īpašības, tradicionāli pieskaita Ļeva Vigotskija un Danila Elkoņina (1904-1984) periodizācijas. Apskatīsim Elkoņina attīstības periodizāciju kā vairāk izstrādātu.
Vadoša darbība
Eļkoņinam par psihiskās attīstības periodizācijas pamatu kalpoja Vigotska kultūrvēsturiskās teorijas tēzes un A. Ļeoņtjeva darbības teorija. Psihiskās attīstības avots ir bērna ārējā praktiskā darbība. Tomēr ne katra darbība var kļūt par psihiskās attīstības avotu. Vadošās darbības robežās notiek centrālo vecuma jaunveidojumu formēšanās. Bērna attīstība no paša sākuma ir sociāla. Sociālajā mijiedarbībā ir psihisko jaunveidojumu sākums.
Vadošas darbības veidi
Vadošo darbību pirmo veidu sastāda tās, kas orientē bērnus uz attiecību starp cilvēkiem normu formēšanu. Tā ir zīdaiņu dabiskā emocionālā saskarsme, pirmsskolas vecuma lomu spēle, pusaudža personīgā saskarsme. Tās atšķiras cita no citas satura ziņā, bet ir viena tipa darbības, kas attiecas uz sistēmu “bērns – sabiedrības pieaugušais” vai “cilvēks - cilvēks”.
Otrajā grupā ietilpst darbības, pateicoties kurām bērnam veidojas priekšstati par priekšmetu pasauli un veidiem darboties tajā. Tā ir jaunākā vecuma bērnu priekšmetu manipulatīvā darbība, jaunākā skolnieka mācību darbība un jauniešu mācību - profesionālā darbība. Otrās grupas darbībām galvenokārt ir darīšanas ar sistēmu “bērns – sabiedrisks priekšmets” vai “cilvēks – priekšmets”.
…
