Al-Dayr ("klosteris") ir viens no Petras pazīstamākajiem klints pieminekļiem; tā ir nepabeigta kapa fasāde, kas Bizantijas laikā tika izmantota kā baznīca. Daudzām Petras kapenēm ir sarežģītas fasādes, un tagad tās tiek izmantotas kā mājokļi.
Augstākā upurēšanas vieta, kulta altāris, kas datēts ar Bībeles laikiem, ir labi saglabājusies vieta. Lai atbalstītu senās pilsētas lielo iedzīvotāju skaitu, tās iedzīvotāji uzturēja plašu hidroloģisko sistēmu, tostarp aizsprostus, cisternas, klintīs izgrebtus ūdens kanālus un keramikas caurules. 1993. gadā uzsāktie izrakumi atklāja vēl vairākus tempļus un pieminekļus, kas sniedz ieskatu senās pilsētas politiskajās, sociālajās un reliģiskajās tradīcijās.
Drupas ir neaizsargātas pret plūdiem un citām dabas parādībām, un pieminekļus nopostījusi arī pieaugošā tūristu plūsma. 1985. gadā Petra tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Kolonādes ielas galā un blakus Qasa Al-Bint atrodas lielu grieķu-romiešu vārtu drupas. Šai ceremoniālajai ieejai pilsētas svētajā daļā (temenos), ko daži sauca par Adriana vārtiem, bet citi – par Temenas vārtiem, kādreiz bija trīs iespaidīgas arkas. Ievērojami kvadrātveida ornamentāli reljefi. Tie ir nabatiešu motīvi. Tas liecina par arhitektoniskas, ja ne politiskas saderības periodu starp abām impērijām 2. gadsimta sākumā, kad Petra tika pievienota romiešiem.
…
