Latvija 1917. gadā
Pēc asiņainajām ziemas kaujām latviešu pulki skaitliski atjaunojās - atgriezās ievainotie, nāca klāt strēlnieki no rezerves pulka.
Latvijā dibinājās jaunas partijas, veidojās jaunas pašvaldības.
Kara izbeigšanai viņi aicināja brāļoties ar vāciešiem (mainīties ar cigaretēm, pārtiku un tamlīdzīgi).
1917. gada 1. un 2. septembrī notika kauja pie Mazās Juglas.
Kauja notika Mazās Juglas upes krastos tagadējā Ikšķiles novada teritorijā un tajā piedalījās ap 6 000.
Līdz 3. septembrim 12. krievu armija bija atstājusi Rīgu un strēlnieki saņēma pavēli atkāpties. Vācu armija iegāja Rīgā un ieņēma gandrīz visu Rīgas apriņķi, bet tālāku uzbrukumu neturpināja, jo vajadzēja papildspēkus Rietumu frontē.
1917. g. beigās latviešu strēlniekus apvienoja latviešu korpusos, vēlāk pārdēvēja par divīzijām.
Pirmā pasaules kara zaudējumi Latvijā
Visvairāk nopostīto ēku bija Jaunjelgavas, Rīgas, Ilūkstes, Bauskas un Jelgavas apriņķī.
Latvijā pilnīgi nopostītas bija 86,7 tūkst. jeb 10,5% ēku.
Kara laikā 1/4 aramzemes tika aizlaista, liela daļa bija aizaugusi un kļuvusi lauksaimniecībai nederīga. Lopkopība bija pilnīgi iznīcināta.
Pilsētās rūpnīcu evakuācijas dēļ fabriku un rūpnīcu korpusi stāvēja tukši.
Sapostīti tilti, gandrīz visi tirdzniecības kuģi nogremdēti.
Latviešu skaits kara gados bija samazinājies par ~250—300 tūkst. cilvēku (t.sk. vīrieši par ~180 tūkst.). Tika ievainoti vai sakropļoti. ~760 tūkst. Cilvēku.
Kara laikā katastrofāli samazinājās dzimstība, daudz dzīvību paņēma arī postošā gripas epidēmija.
…
