Kara cēloņi
1.
1914.g Bosnijas un Hercegovinas pievienošana Austroungārijai aktivizēja serbu nacionālo kustību, kuras mērķis bija visu serbu apdzīvoto zemju pievienošana Serbijai. Austroungārija pretojās šai idejai.
1914.gada 28. jūnijā serbu nacionālists Gavrilo Princips Sarajevā nogalina Austroungārijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu.
Slepkavība tiek iztulkota kā Serbijas izaicinājums.
2.6. Jūlijā Vācijas ķeizars Vilhelms ll paziņo uzticību Austrijas ķeizaram Francim Jozefam l
3. 23. Jūlijā Austroungārija iesniedz ultimātu Serbijai. ( Serbija piekrīt to ievērot, tomēr Austroungārija nebija apmierināta)
4. 28. Jūlijā Austroungārija piesaka karu Sebijai.
Valstis vēlējās karu. Cita pēc citas iesaistās.
5. 30. jūlijā Krievija izsludina vispārēju mobilizāciju (demonstrē, ka vajadzības gadījumā var aizstāvēt Serbiju ( aizstāv slāvu tautas) no Austroungārijas)
6. 31. Jūlijā Vācija atbild ar ultimātu, pieprasot Krievijai pārtraukt rezervistu iesaukšanu
7.1. Augustā Vācija izsludina vispārēju mobilizāciju. Piesaka karu Krievijai.
8. 3. Augustā Vācija piesaka karu Francijai.
9. 4. Augustā Vācu karaspēks pārkāpj Beļģijas neitralitāti un iebrūk Francijā.
10.4. Augustā Lielbritānija piesaka karu Vācijai, jo tā bija pārkāpusi Beļģijas neitralitāti.
11. 6. Augustā Austroungārija piesaka karu Krievijai. Lielbritānija un Francija- Austroungārijai.
12. 15. Augustā Japāna piesaka karu Vācijai. Iemesls- Ķīnas teritorijas, kas interesē abas valstis. …