. Matemātisko aprēķinu automatizēšanas pirmsākumi ietiecas tālajā senatnē, piemēram, skaitīkļus ķīnieši izgudroja jau pirms 2000 gadiem.
2. Pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu uzbūvēja Blēzs Paskāls (1623-1662).
3. Vācu matemātiķis Gotfrīds Leibnics uzbūvēja mašīnu, kura spēja ne tikai saskaitīt un atņemt, bet arī reizināt.
1820. gadā Šarls Ksavjērs Tomass de Kalmārs izveidoja mašīnu, kas izpildīja visas četras matemātiskās darbības. Šo mehānisko skaitļotāju ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam.
4. Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942. gadā sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju ENIAC, kurš tika iedarbināts 1946. gadā. ENIAC apstrādātie skaitļi varēja sastāvēt pat no 10 cipariem. Skaitļotājs varēja sareizināt divus tādus skaitļus ar ātrumu 300 vienību sekundē. Kā pamatelements šajā skaitļotājā tika izmantotas vakuuma lampas. Pirmās paaudzes skaitļotāji bija ļoti lieli un aizņēma veselas telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā.Pirmās paaudzes ESM darbojās jau 1947. gadā, bet to rūpnieciskā ražošana sākās tikai piecdesmitajos gados.
Pirmās paaudzes ESM tiek sauktas par lampu skaitļotājiem, jo svarīgākā skaitļotāja sastāvdaļa bija vakuuma elektronu lampas. Parasti tās tika izmantotas viena konkrēta uzdevuma risināšanai.
Skaitļotājos visus elektronisko shēmu elementus izgatavoja atsevišķu detaļu veidā. Svarīgākās no šīm detaļām bija vakuuma elektronu lampas, kā arī citas tā laika tradicionālās radiotehnikas detaļas – pretestības un kondensatori.
Pats skaitļotājs sastāvēja no daudziem metāla skapjiem, kuri bija blīvi piepildīti ar elektronu lampām. Šie skaitļotāji aizņēma simtiem kvadrātmetru lielas zāles, svēra pat simtiem tonnu, patērēja simtiem kW elektroenerģijas. Gandrīz ik pēc stundas ilgas darbināšanas nācās labot kādu sabojājušos mašīnas mezglu vai elementu.…
