Pārdaugavas hercogiste (II)
Asākie konflikti kontrreformācijas dēļ izveidojās Rīgā, jo Livonijas kara laikā Rīgu pasludināja par brīvu pilsētu, kas padevās tikai tad, ja Polija-Lietuva draudēja slēgt ceļus
Stefans Batorijs, kas bija Polijas-Lietuva karalis, ieradās Rīgā un pieprasīja zemē ielaist jezuītus, kā arī ieviest pāvesta Gregora katoļu kalendāru, lai to paveiktu, no esošā kalendāra jāizlaiž 11 dienas
Lai gan Gregora kalendārs bija precīzāks, pilsētnieki tajā saskatīja katoļu varas atjaunošanos un uzbruka tiem, kas jauno kalendāru atzina
Sākās Kalendāra nemieri, kuru laikā pilsētā kā diktators vadīja Mārtiņš Gīze, pēc nemieiem vecais kalendārs tika atjaunots, bet jezuīti atgriezās pilsētā
Pārdaugavas hercogiste (III)
Zemnieku liktenis pagaidām netika atrisināts
Vācu muižnieki apgalvoja, ka Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts Livonijas padošanās laikā viņiem devis likumu – privilēģiju, kurā bija noteikts, ka zemnieki ir muižnieka īpašums un muižnieki tos var sodīt ar nāvi
Vienlaikus, muižnieki lika Rīgas juristam Dāvidam Hilhenam izstrādāt likumu, kas paredzēja arī zemnieka mantas pārvaldīšanu un to, ka zemnieks, kas nodzīvo uz kunga zemes 3 gadus, kļūst par viņa dzimtcilvēku
Polijas-Lietuvas valdība neatzina šo privilēģiju un nepieņēma likumu, Stefans Batorijs lika hercogistes muižniekiem uzlabot zemnieka dzīves apstākļus
Pārdaugavas hercogiste pārstāja pastavēt Polijas-Lietuvas un Zviedrijas kara rezultātā
Kārlis IX
Livonijas kara laikā Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdnieku ģimenes bija kļuvušas par radiniekiem, tāpēc Sigismunds III Vāsa mantoja Zviedrijas troni
Zviedri negribēja katoļu karali, tāpēc ievēlēja pavaldoni Sēdermanlandes Kārli, kas sāka cīņu pret Poliju-Lietuvu
Karš sākās ar Kārļa iebrukumu Pārdaugavas hercogistē
Salaspilī tika tēlota atkāpšanās un Polijas-Lietuvas karaspēks ievilināja zviedrus lamatās, kur tos sakāva, Kārlis bēga no karalauka
Karu pārtrauca, bet Kārli kronēja par Zviedrijas karali – Kārli IX
…
