Svētku svinēšana un piemiņas dienu atzīmēšana ir sabiedriskās kārtības daļa. Cilvēki svin svētkus, lai pārtrauktu savu ikdienas rutīnu. Padomju Savienībā svētkus, it īpaši tos, kas saistīti ar vēsturi un kurus varēja piesaistīt valsts ideoloģijai, izmantoja kā audzināšanas līdzekļi politisko mērķu sasniegšanai. PSRS laikā tika izveidotas svētku kartītes.
Analizējot un pētot PSRS laika svētku kartītes var secināt, ka tajās lietoja daudz PSRS simbolikas – sirpis un āmurs, piecstaraina zvaigzne, sarkanā krāsa, PSRS karogi, lozungi u.t.t.
Katras svētku kartītes bija saistītas ar savu datumu – 23. februāris ar militārajiem spēkiem,
8. marts ar sievietēm, 1. maijs ar darbaļaužu tiesībām un internacionālismu, 9. maijs ar PSRS uzvaru pār nacistisko Vāciju, 7-8. novembris ar sociālistisko revolūciju un Ļeņina valdības izveidošanos.
Var apgalvot, ka svētku kartītes ir komunistiskās propagandas sastāvdaļa un līdzeklis. Valsts varenības un gaišas nākotnes propagandas mērķis bija radīt cilvēkos pārliecību par komunistiskās partijas izvēlētā ceļa pareizību.
Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka PSRS laikos dāvināt svētkos apsveikuma kartītes bija populāri. Gandrīz katram cilvēkam mājās bija apsveikuma kartītes. Visbiežāk cilvēki sūtīja un saņēma kartītes Jaungada svētkos un 8. martā, tas nozīmē, ka cilvēkiem interesēja šie svētki. Bet varbūt arī tas faktors, ka šie svētki ir aktuāli arī mūsdienās, bet kopš PSRS laika jau ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, un pārējie svētki ir piemirsušies. Aptauja liecina, ka mazāk kartīšu saņēma un sūtīja 23. februārī, 1. maijā, 9. maijā un 7-8. novembrī. Tas varētu nozīmēt arī to, ka šie - visvairāk ideoloģizēti svētki cilvēkiem nebija nemaz tik svarīgi.
Vislielākā ideoloģiskā pieskaņa cilvēkiem bija jūtama 9. maija, tas varētu būt saistīts ar to, ka priekš PSRS šie svētki bija ļoti nozīmīgi un viņi gribēja lai tā arī domātu pārējie. Bet vismazāko ideoloģisko pieskaņu cilvēki juta Jaungada svētkos, jo šo svētku kartītēs nebija tik daudz PSRS simbolu un jaungads nebija tik politizēts.
…
