Sajutu veidi
2 klasifikācijas:
Pēc maņu orgāniem
Pēc maņu orgānu atrašanas vietas.
Pēc maņu orgāniem
Redzes
Dzirdes
Ožas
Garšas
Taustes
Pēc maņu orgānu atrašanas vietas
Interoceptīvās – sirds, kuņģis, zarnas
Eksteroceptīvās
- Kontaktas – garša, tauste.
- Distantās – redze, dzirde, oža.
Proprioceptīvās – līdzsvara.
Sajutu īpašības
Jutīgums – kairinātāja intensitāte, ko spēj sajust cilvēks.
Galvenais jutīguma radītājs ir slieksnis. Tas var būt absolūtais un relatīvais. Absolūtajam jūtīguma slieksnim var būt augšējā un apakšējā iespēju robeža.
Apakšējo iespēju robežu nosaka sajūtas izsaucošā kairinātāja minimālais stiprums. Piemēram, cilvēka dzirdes orgāna apakšējais slieksnis ir 20 Hz (vibrāciju senkundē), t. i., 20 Hz cilvēka auss dzird, bet 18 Hz - nē.
Jūtīguma augšējo slieksni nosaka kairinātajā maksimālais stiprums, aiz kura robežām kairinātājs netiek uztverts un rodas sāpju sajūta. Piemēram, cilvēka dzirdes augšējais jūtīguma slieksnis ir 20 000 Hz. Skaņas stiprums, kas lielāks par 130 decibeliem, rada sāpju sajūtu ausi.
Relatīvais (atšķirības) jūtīguma slieksnis izpaužas kā tā sākumkairinātāja jaunā, relatīvā daļa, kas ļauj šo jauno kairinātāju uztvert kā citu. Piemēram - mēs atrodamies spoži apgaismotā zālē, kur deg daudz lampu - vēl vienas lampas iededzināšana (kaut ari 100 W) netiks uztverta kā apgaismojuma izmaiņa. Tas pats sakāms arī par dzirdi: pilnīgā klusumā mēs atšķiram vismazāko troksni, bet kopējā troksnī mēs to neievērojam.
Sajutu kvalitāte – ļauj atšķirt kairinātājus pēc īpašības – sarkana krāsa, zaļa krāsa.
Ilgums – laika raksturojums – īslaicīga skaņa, ilglaicīga skaņa.
Telpiska orientācija – ļauj atrast kairinātāja avotu.
Sajutu fenomeni
Adaptacija
Sensibilizacija
Sinestezija
Idiosinkrozija
…
